sestdiena, 2010. gada 24. jūlijs

Jimmy eat world - Night Drive mp3


Pat īsti nezinu, vai šovakar ir tas īstais vakars, īstā noskaņa, lai rakstītu te! Bet nu - par skādi nenāks, vai ne? Tāpat es zinu tikai kādus 3 cilvēkus, labākajā gadījumā, kas ik pa laikam ielūkojās manos domu tīmekļos! (: paldies vismaz viņiem par uzticību.
Anete pēdējā laikā atrodas nepārtrauktā darbībā! Esmu sapratusi kā apvienot darbu ar pamatīgu ballēšanos - iznāk lieliski! Pat paspēju šorīt ierasties laicīgi neskatoties uz vētraino nakts dzīvi lielpilsētā, manās 3 mīļākajās vietās - Forumā, Ģertrūdes ielā un ,protams, Pulkvedī (: he, vismaz prieks, ka apsargs jau ir tā apradis ar mūsu kompāniju 5dienu/6dienu vakaros, ka pat dokumentus vairs neuzskata par vajadzību pārbaudīt :D
Vispār es jūtos laimīga! (man pašai riebjās lasīt ierakstus, kuros atrodams šāds teikums, bet nu piedodiet - šodien neesmu savā ādā :D )
Kādēļ laimīga? Tādēļ, ka viss ir labi, protams, vienmēr var arī savilkt pāris mīnusiņus savā what to do listē, bet nu par to nebūt nav jādomā. ir taču JĀBAUDA, vai ne? (:
Ak jā, sēžot darbā man ir ļoti daudz brīva laika, līdz ar to - atkal esmu pievērsusies dzejai (: Šī te mazā , patiesībā pilnīgi nevajadzīgā raksta beigās pievienoju vienu no maniem jaunākajiem veikumiem - ceru, ka patiks! Ā, un jā.. ja Tu šo te lasi, tad lūdzu atzīmējies komentāros, vienkārši mani patiesi interesē cik daudz cilvēki lasa manus domu lidojumus :) cheers!

(dzejolis bez nosaukuma)

Pienāc tuvāk - ieskaties
viņai apzeltīts rāmis,
bet iekšā - tukšs.
Gribēt Tu vari, bet necenties
beigās smagi aprausies.
nepaliec dumjš

Ieprogrammēts smaids,
Samākslotas sajūtas
viņa iekšēji skumst!
piekļauties Tu gribi, bet necenties
vari smagi aplauzties..
nekļūsti skumjš

Viņa iekšēji auksta,
bet tavu vārdu sauc!
viņu kāds rausta
bet prātā tikai Tu, mans draugs!

otrdiena, 2010. gada 6. jūlijs

Chuu - Almost yours mp3.


Lai arī dziesmiņa vairāk atbilst tam ziemīgajam laikam, šonakt tā skan tik labi kā nekad! Jau kuro dienu cenšos tikt ar sevi galā.. sakopot domas, salikt visu pa plauktiņiem. Visu ierāmēt un atstāt milzīgajā atmiņu albūmā... un aizmirst!
Šovakar debesis rādija satriecoši skaistas krāsas, un mēs jūrā vērojām divas saules rietam! Un man tik ļoti gribās pabūt prom, prom no visa, no cilvēku burzmas, skauģiem, slačīgajām tantēm/meitenēm uz katra stūra un pabūt pašai ar sevi!
Šovakar kaut kas nomāc viņas dvēseli.

ceturtdiena, 2010. gada 1. jūlijs

...un viņa turpina rakstīt


"Un tad mēs abi
Cauri padebešiem
Zvaigznes skaitīsim,
Acīm pievērtām"
Rīts, viņa atvēra acis un pasmaidīja - ir jau pirmā Jūlija diena! (: Saules stari izspiežas cauri loga rūtīm un spīd viņai tieši sejā! Labrīt, Saule! Viņa ieritinās segā un dodas lejā uztaisīt sev rīta kafiju, jā,bez kafijas viņai dienu iesākt ir grūti, viņai patīk, kā garšo kafija agros rītos! Un tad, paņēmusi lielo rīta kafijas krūzi viņa dodas laukā, vienalga par to, ka mugurā ir tikai pidžamma un mati ir nobužinājušies līdz pēdējam - vienalga! šis ir viņas rīts (: nosēdusies uz lieveņa viņa raudzījās debesīs - meklēja ,kur viņas mākoņu ferma ir pazudusi! Viņai nevajag spēlēt "fermu" kādā no interneta portāliem - viņai ir pašai sava ferma - māķoņzvēriņu ferma! Šodien viņā sēž patīkama sajūta, kas notiks tālāk?