Šis stāsts būs par ticību. Par ticību tam, ka labs nāk ar gaidīšanu un silts nāk ar pavasara iestāšanos, gan dabā, gan sirsniņā! Mans Pavasaris ir atnācis ar trakām ballītēm, priekiem, pārvākšanos uz jaunu dzīvokli un sava +1 atrašanu. Lai gan nevaru jau teikt, ka gluži meklēju, bet tas viss notika tik dabiski un brīvi, ka mani ne uz mirkli neatstāj sajūta, ka tā tam ir jābūt. Tas ir pareizi!
Drīz jau būs pagājis mēnesis, he. Mēnesis, kopš pārvācos un mēnesis, kopš neesmu viena. Sajūtas ir dikti labas! Tā vien liekas, ka tiešām viss, ko vien vēlies, ir iespējams, ja tikai Tu to ļoti vēlies un vienkārši ļauj visam notikt savu gaitu. Tad arī piparmētru tēja liksies gardāka, un pavasara krāsas – košākas! ^^ Mūsu stāsts lai paliek pie manis, nu vismaz pagaidām. Bet ja Tevi tas interesē – droši jautā, es pastāstīšu!
Tā nu es te sēžu, gaidu mājās Kati, kuru neesmu satikusi jau veselu mūžību (mūžība – 1 nedēļa :D ). Tā jau ir, kad pierod dzīvoties kopā. Pietrūkst man meiteņu pļāpāšanas vakari. Gluži tāpat, kā Elziņa, kura ir prom jau vienpadsmit mūžības. Bet labs nāk ar gaidīšanu, tā kā es noteikti paredzu to, ka tad, kad tiksimies, eksplodēsim! Gluži tāpat kā pagājušajā vasarā. Es gribu mūsu lielisko vasaru
Ieelpo pavasara gaisu pēc lietus, tāda ir arī mana šī brīža sajūta – svaiga un viegla!
