otrdiena, 2013. gada 13. augusts

Amaldījos

Nevarētu teikt, ka šis vakars kaut kā īpaši atšķirtos no pārējiem. Viens vientuļš, pārdomu un samulsuma pilns vakars. Kārtējais.
Brīžiem man pašai gribētos sevi iepļaukāt un uzkliegt : "Sasodīts, Anet, ko Tu dari? "

ceturtdiena, 2013. gada 13. jūnijs

Jautājumi un atbildes

Esi sveiks, sen neredzētais!

Es zinu, ka nav godīgi rakstīt Tev tikai tad, kad nu galīgi viss ir sakrājies un nevelk uz runāšanu ar mīļajiem. Varbūt arī viens no iemesliem ir tas, ka esmu mazliet izolēta no ārpasaules, telekomunikāciju dēļ. BET ne par to ir šis stāsts.
Mans stāsts ir par to, cik patiesībā grūti ir saprast pašai sevi brīžos, kad atskaties uz savu pagātni. Nav runa par apēsto burgeru daudzumu vietējā ēstuvē vai to, cik litri dažādu dziru tiek patērēti mēneša laikā. Runa ir par uzvedību, pateikto, izdarīto... par sabojātiem brīžiem, kuri patiesībā varēja beigties pavisam citādāk, jo Tu taču nekad nezini un arī nezināsi par to, kā būtu ja būtu.
Un fakts, ka mēs augam un attīstāmies ar katru dienu, ja paši to vēlamies, protams, ir taisnība. Jo? Jo es Tev izstāstīšu stāstu, kurš manī sēž jau kādu laiciņu, kas kalpo kā laba mācība man pašai.
Nevarētu teikt, ka esmu īsts attiecību cilvēks. Parasti ir tā, ka man cilvēks ļoti ātri paliek neinteresants. Jāatdzīst, ka neuzskatu savu vecumu par tik nopietnu, lai jau meklētu sev līgavaini vai bērnu tēvu, bet tomēr ik pa laikam tik ļoti sailgojos pēc tās mīļuma sajūtas, pēc tā, ka kāds tiešām gaida Tavu zvanu. Bet tad, kad ar mani tas notiek, tad es ar katru dienu vairāk iedziļinos cilvēkā, meklēju lietas, kas man varētu nepatikt, lietas, kas varētu visu sabojāt. Visticamāk tas ir tādēļ, ka esmu daudz kritusi un apsitusies pret ne tiem labākajiem stūriem. Sāpējis ir daudz un ļoti... varbūt arī tas ir iemesls, ka ,visas attiecības uzsākot, jau domāju par to galu. Bet, reiz bija Anete un rez bija viņš, kurš apgrieza manu pasauli otrādāk. Tās bija manas pirmās ,teiksim, nopietnākās attiecības, kad abi jau uzvedamies kā pieauguši cilvēki, nevis kā iepinušies tīneidžeru afērā. Tas jau bija laiks, kad dzīvoju patstāvīgi Rīgā un ballējos tā, kā kārtīgai studentei pienākas. Jūrmalā es biju reti, bet bija diena, kad es tiešām pati jutu, ka jā, noteikti jāaizbrauc uz pasākumu, atbalstīt savējos. Tur arī mēs iepazināmies - saskatījāmies un viss , bija :) Un tad nu sākās mana kļūda - es pārāk ātri cilvēku pielaidu sev klāt, nepagāja ne pāris nedēļas kad viņš jau man palīdzēja pārvākties uz jauno dzīvokli, bieži dzīvoja kopā ar mani. Es jutos sasodīti labi brīžos, kad viņš ir man blakus, jo šīs bija pirmās attiecības, kurās es varēju būt es pati - pavisam patiesa. Arī viņa/mani draugi kļuva par mūsu, ballītes par mūsu, brīvdienas - mūsu. Ak jā, aizmirsu pieminēt, ka brīvdienas ne man ne viņam praktiski nebija. Līdz ar to mēs sākām tikties aizvien retāk. Es iekšēji jutu, ka nebūs labi, ka man noteikti sāpēs un tā arī notika. Pēc pāris dienām es saņēmu no viņa ziņu, ka viņam nav man laika, viņš nav gatavs attiecībām un tā tālāk - visi tie meli un bulšiti ko viņi stāsta. Tu pat nevari iedomāties kā es tovakar raudāju. Jāsaka paldies Katei, kura bija blakus un sēdēja ar mani līdz es iemigu. BET jau nākamajā dienā es saņēmos un pateicu sev - nē, Tu neesi nekāda nīkule, kura tagad pārdzīvos mūžīgi. Es cēlos un turpināju savu ceļu- šoreiz vienatnē. Pagāja gandrīz gads, kad pavisam nejauši iepazinos ar kādu puisi, kura dēļ es jutos gatava atkal mēģināt būt ar kādu kopā. Jāteic, ka vakars, kad iepazināmies ir atsevišķa ieraksta vērts, jo šajā vakarā viņš noteikti nebija manas laimes avots. Tajā vakarā es piedzīvoju "tik tuvu, bet tomēr tik tālu" sajūtu ar cilvēku, kuru šaubos vai kādreiz satikšu, jo apstākļi liek kārtis pavisam citādāk. Bet toties es tiku pie jaunām attiecībām ar jauku puisi,  kurš bija "sievasmātes sapnis", tā teikt. Zini, es senāk teicu, ka ļoti vēlos attiecības, kur es puisim patīku vairāk, nekā viņš man, jo tad es jutīšos droši un stabili. HA! Pati pēc tam smējos par savu stulbumu, jo patiesībā tā ir visbriesmīgākā sajūta, kad jūti, ka cilvēks ir Tavs uz visiem 100%, bet Tu dod tikai pusi. Es biju patiešām nelaimīga, lai gan man bija attiecības, kādas varētu patikt jebkurai meitenei manā vecumā. Es ilgi mocījos, jo nevēlējos viņu sāpināt, bet beigās neizturēju un to visu izbeidzu ar tekstu "man nav laika, neesmu gatava attiecībām". Ironiski, ne?
Nu lūk, un tad es sapratu, kāda patiesībā es biju muļķe savās pirmajās attiecībās. Vienmēr ir jāpaskatās uz situāciju no malas, lai varētu saprast tās īsto dabu.

Un te nu es esmu - vēljoprojām viena, gaidot savu princi baltā Lamborghini.

Lai Tev skaisti!
*Tava Anete

sestdiena, 2013. gada 13. aprīlis

Paņem mani līdz, jūtoties kā debesīs!


Es esmu cilvēks, kam ir tik sasodīti tipiski pieņemt nepareizus lēmumus. Senāk ticēju tam, ka lēmumi ir jāpieņem balstoties tikai uz savām sajūtām. Un nu es sāku saprast šīs domas aplamību.

Vai Tev ir kādreiz bijis tā, ka viss ir ļoti labi, bet tomēr kaut kā trūkst? 

otrdiena, 2013. gada 8. janvāris

Tā vienkārši

Nevarētu teikt, ka šovakar ir tas īstais vakars, kad mani pārņem sajūta, ka ir laiks rakstīt Tev. Bet es vienkārši vēlējos ar Tevi aprunāties. Tāpat vien. Tā vienkārši.
Augstāk pievienotā dziesma man ir mīļa jau n-tos gadus. Atceros, kā jau izsenis ir licies, ka šīs dziesmas lirikas un melodija ir kā sniegpārsla, kas kūst uz mēles - pavisam viegla, gaisīga un patiesa. "It's always all about emotions, always bigger than the oceans. No where to run no where to hide".
Varētu teikt, ka man šodien ir tāda emotional afterparty sajūta. Sentiments, varbūt. Šovakar ar lielisko melno ģitāru, kura skan tik dziļi, cik dziļi vien es varētu izteikt savas sajūtas, esmu izspēlējusi tik daudz sen aizmirstu dziesmu. Sākot ar "Boats and Birds" un beidzot ar "We found love", tā klusi, maigi un izjusti. Šī ģitāra pie manis ir atceļojusi pavisam nejauši un ,patiesībā, es nemaz nezinu tās īsto īpašnieku. Zinu tikai to, ka tā ir pilna ar sajūtām, pieredzi un skaistumu. Melna, akustiska lēdija ar sudraba stīgām.
Laikam manu rakstītvēlmi ir iedvesmojis arī tas, ka esmu iegādājusies milzīgu krūzi, kurā ietilpst 0.5litri tējas vai kakao. Šobrīd tieši otrais variants! Krūze tik liela, ka pie tādas rodas arī lielās domas, nu tādas ,kuras esmu gatava izstāstīt arī Tev. Piemēram, par to, ka šobrīd dzīvē piedzīvoju milzumlielas pārmaiņas, kuras viennozīmīgi ietekmēs manu turpmāko dzīvi. Bet jātur īkšķi un jācer, ka viss piepildīsies. Es lecu augstu, tik augstu, lai varētu ar pirkstu pabakstīt mākoņus! Bet kas gan būtu cilvēks bez ambīcijām un sapņiem? Kas gan būtu  cilvēks, kurš vadās pēc pierakstiem un citu izteiktām tēzēm? Pašam taču peļķē jāiekāpj, lai saprastu cik tā dziļa. Starpcitu, es uz pāris dienām biju izolēta no kompjūterpasaules, līdz ar to atlika vairāk laika grāmatām. Es beidzot pabeidzu vienu fantastiski labu grāmatu, kura man lika gan smieties, gan skumjās nodurt galvu. J.Green "Looking for Alaska", stāsts par pusaudžiem, mīlestību, īstās dzīves meklējumiem, pilnīgām muļķībām un citu izjokošanu. Stāsts par dzīvi, kuru dzīvojam. Par labirintu, kurš mums ir jāizdzīvo. Skaisti, visnotaļ! :)
Krūze tukšojas un man sāk aptrūkties vārdu. Sajūta ir un patiesībā ir arī daudz notikumu, par kuriem varētu Tev izstāstīt. Bet kas gan būs stāsts par notikumu, ja tam nebūs vēl īstā atrisinājuma?

Lai Tev skaists un mierpilns šis jaunais gads. Mīli sevi un neapmaldies savā labirintā. :)
 Ja vēlies ar mani parunāt - droši raksti, es noteikti Tev atbildēšu!

Ar vissiltākajiem un šokolādes saldiem sveicieniem,
Tava Anete

svētdiena, 2012. gada 11. novembris

Vai pieķerties aizliegts?

Ir vēls vakars, viņa dzird kā lietus lāses sitas pret loga rūtīm. Atskan šī dziesma un pārdomas sākas.
Kāds skumst.
Es esmu no tiem cilvēkiem, kas citu, sev tuvu cilvēku sāpi, izdzīvo gandrīz kā savu. Šoreiz šis stāsts būs par pieķeršanos. Par to, vai vienmēr visiem stāstiem ir jābeidzas tā, ka kādam sāp? Vai tiešām mums ir tik sasodīti grūti vienam otru novērtēt, izjust un saprast to, cik mēs tomēr esam lieli kalnu gāzēji un purvu bridēji citu dēļ. Arī es savā ,pavisam īsajā, dzīvē esmu uzķērusies uz tādiem cilvēkiem, kuri Tev ir kaut kas ļoti tuvs un sasodīti mīļš, bet viņiem tu - kaut kas pavisam mazs un niecīgs. Šādi cilvēki parasti pie tevis uzturas tikai tik ilgi, līdz iegūst to, pēc kā ir nākuši. Dažreiz tā ir īslaicīga draudzība, dažreiz mantiskas vērtības, bet sliktākajā gadījumā - daļa Tavas sirds. Un tad Tu esi nomākts un nesaproti, kā varēji uzķeries uz tāda nelieša/tes un kā, vispār, Tu neredzēji cauri pašai būtībai, kuru citi Tev tik ļoti centās ieskaidrot. Bet nē - Tu tikai laid visu gar ausīm un naivi tici, ka šoreiz viss būs citādāk, šoreiz man nesāpēs...Bet sāp. Sāp, pat ārprātā! Ar laiku viss sadzīst, visi sniegi kūst, pavasaris līdz ar lediem salauzis ir arī mūs (Atsaucos uz SP).Vajag noturēties. Un vajag salaboties un mēģināt saprast, ka beigu beigās, galu galā viss taču būs labi, lai arī tajā brīdī tā nebūt neliekas. Būs, es ticu! Es Tev ticu!

ceturtdiena, 2012. gada 8. novembris

Apmaldīties

Vai Tev kādreiz ir bijusi sajūta, ka Tava dzīve ir ievirzījusies nepareizajā gultnē? Sajūta, ka viss ,ko Tu dari ir nepareizi un pilnīgi lieki?
Es apmaldījos.
Parasti, apjaust to, ka kaut kas manā mazajā pasaulītē īsti nav kārtībā, palīdz mana veselība. Tā ir kā tāds laimes/prieka termometrs. Ja kaut kas nav labi, tad veselība piesaka streiku un liek Tev uz brīdi apstāties un padomāt... Un šoreiz es apstājos uz daudz dziļākas pauzes, kā parasti. Jau trešo nedēļu esmu veselības nomocīta, slimnīcas izbraukājusi un BEIDZOT, beidzot esmu pie tās pieturzīmes, kura neliek punktu, bet gan daudzpunkti. Varbūt pat izsaukuma zīmi galā. Jo jā!! dzīve ir jāmaina, sasodīts, ir taču jādzīvo tā, lai pašam ir prieks un piepildījuma sajūta, nevis jāizdzīvo kāda cita dzīve un sapņi! Un zini kas ir pats smieklīgākais? Es pie šīs atziņas nonācu mizojot kartupeļus, kad ar mammu kopā gatavojām vakariņas. Man pietika tikai ar vienu viņas frāzi, kad es sajutu viņas milzīgi lielo ticību man un maniem sapņiem. Sajūta, ka viņa man tic un vienmēr būs man blakus, lai arī cik krasus pavērsienus es vēlos  veikt, ir nepārspējama. Es uzreiz jūtos daudz stiprāka un sāku pati ticēt saviem spēkiem un tam, ka es beidzot varu lēkt laukā no straumes un tiešām darīt to, ko patiesi vēlos. Uzspļaut stereotipiem un eksperimentēt. Atļauties atkabināties no tiem akmeņiem ,kas jau kādu laiku mani ir vilkuši aizvien zemāk un sākt pašai stūrēt savu dzīves vilcienu. (Ar mīļajiem blakus, protams)
Ir lietas, kuras es nevēlos mainīt. Tās ir manas dzīves pamatā, pārējais apaug ar laiku. Un es esmu gatava apaudzēt savu sapni tā, lai tas kļūst reāls un materializējas.
Es nekad nebiju domājusi par to, ka diezgan krasas pārmaiņas, kaut šobrīd tikai domu līmenī (ne uz ilgu laiku), manī radīs tādu prieku un laimības sajūtu. Slimība jau gandrīz ir uzvarēta un iekšēji sāku justies aizvien stiprāka.
Varbūt tiešām brīžiem vajag apstāties un izvērtēt savu dzīvi. Izvērtēt to, vai Tev tiešām patīk tas, ko Tu mācies, tas, kur Tu dzīvo, tas, kādi cilvēki ir Tev blakus un tas, ko Tu vēlies iesākt ar savu dzīvi ne tikai rīt, bet arī parīt, aizparīt, nākamgad, pēc desmit gadiem. Vienmēr sāc ar sevi! Ja kaut kas neapmierina - sāc ar sevi, jo visas dusmas taču slēpjas Tevī. Nu nebūs tā, ka katrā situācijā ir jāmeklē kāds grēkāzis - vienkārši apsēdies un padomā, kas nogājis greizi! Un es celšos un iešu - iešu tikai uz priekšu, neskatoties atpakaļ, neļaujot cilvēkiem jaukt manus sapņus un pavadīšu daudz laiku tikai ar sevi- savām sajūtām, domām, kādu grāmatu un būšu sev. Jo, ja mēs mīlēsim sevi, tad arī citi mūs mīlēs. Nevienam nepatīk gļēvi cilvēki, kuri bezmērķīgi "blandās" pa pasauli meklējot laimi. Es sevi sāku iemīlēt no jauna un tas dara mani aizvien laimīgāku katru dienu!

Mīli sevi un tapsi mīlēts (:
Ar lielu mīlestību,
Tava Anete

otrdiena, 2012. gada 10. jūlijs

Tik ar Tevi būt tuvu, cik drīkst

Diezgan pierasti mēs abi, abi sēžam viss it kā labi...

Ir vasara, bet viņa vēl joprojām sēž sajūtu jucekļos. Viņa ir apmaldījusies, bet zin, ko vēlas. Viņa ir darbaholiķe, kura prieku rod darbā... nekā vairāk nav. Ir draugi, ir sirdsdraugi ar kuriem var noķert to īsto sarunu mezglu, ir IR. un tālāk? tālāk ir šī M. Ritovas dziesma - "Ar Tevi". pie tā laikam arī jāpaliek!

pirmdiena, 2012. gada 7. maijs

Pavasaris un mani putni tajā

He, nu redz kā man te notiek. Brīžiem aizmirstos sevī tik ļoti, ka piemirstu pat par to, ka man taču ir jāraksta Tev, mans draugs! Tu varbūt esi noilgojies pēc maniem raibajiem stāstiem, kas labi iet kopā ar tikko uztaisītu svaigo piparmētru tēju. Re, es saņēmos! Uztaisīju sev lieliski smaržojošu tēju un sapratu, ka man te ir jāieliek nospiedumi, varbūt ne pēdas, bet sajūtu gan! :)

Šis stāsts būs par ticību. Par ticību tam, ka labs nāk ar gaidīšanu un silts nāk ar pavasara iestāšanos, gan dabā, gan sirsniņā! Mans Pavasaris ir atnācis ar trakām ballītēm, priekiem, pārvākšanos uz jaunu dzīvokli un sava +1 atrašanu. Lai gan nevaru jau teikt, ka gluži meklēju, bet tas viss notika tik dabiski un brīvi, ka mani ne uz mirkli neatstāj sajūta, ka tā tam ir jābūt. Tas ir pareizi!
 Drīz jau būs pagājis mēnesis, he. Mēnesis, kopš pārvācos un mēnesis, kopš neesmu viena. Sajūtas ir dikti labas! Tā vien liekas, ka tiešām viss, ko vien vēlies, ir iespējams, ja tikai Tu to ļoti vēlies un vienkārši ļauj visam notikt savu gaitu. Tad arī piparmētru tēja liksies gardāka, un pavasara krāsas – košākas! ^^ Mūsu stāsts lai paliek pie manis, nu vismaz pagaidām. Bet ja Tevi tas interesē – droši jautā, es pastāstīšu!

 Tā nu es te sēžu, gaidu mājās Kati, kuru neesmu satikusi jau veselu mūžību (mūžība – 1 nedēļa :D ). Tā jau ir, kad pierod dzīvoties kopā. Pietrūkst man meiteņu pļāpāšanas vakari. Gluži tāpat, kā Elziņa, kura ir prom jau vienpadsmit mūžības. Bet labs nāk ar gaidīšanu, tā kā es noteikti paredzu to, ka tad, kad tiksimies, eksplodēsim! Gluži tāpat kā pagājušajā vasarā. Es gribu mūsu lielisko vasaru 

 Ieelpo pavasara gaisu pēc lietus, tāda ir arī mana šī brīža sajūta – svaiga un viegla!

pirmdiena, 2011. gada 10. oktobris

Florence + The Machine - Shake it out mp3.


Ieslēgt dziesmu tik skaļi, cik vien skaļi var, aizvērt acis, dziļi jo dziļi ieelpot un doties ceļā!

Šodien tā vien gribas ieslīgt atmiņās par pagājušo nedēļas nogali- smaids sejā, salabots gars un pārmaiņas!

ceturtdiena, 2011. gada 1. septembris

Instrumenti - Pilnīgi viens


Saka jau, ka ja pārraksta lietas, tad tās vairs neliekas tik īpašas, bet tomēr - es vienkārši vēlējos ar jums padalīties sajūtām, kuras mani tā nejauši noķēra kādā vakarā, kad miegs nepavisam nenāca un mana vismīļākā pierakstu klade bija tepat blakus :) Tu jau zini, ka jūtu uzplūdos nemēdzu rakstīt īpaši sakarīgi un pārdomāti, bet tāda es esmu, to zini!
Ieraksta nosaukums - "Cik labi ar Tevi ir neizlikties" /I.Ziedonis
Lapas drīz dzeltēs un es tām līdzi. Laiks uzvilkt sārtos gumijniekus un ļauties rudens burvībai.
Ar katru dienu vairāk es pasakos tam vīriņam, Tur Augšā, par to, ka viņš ir dāvājis man tieši tādu dzīvi, kāda tā ir. Šī dzīve, protams, nav nekāds pieneņu lauks, bet toties pilna ar vārdiem.. ar "P" vārdiem:
*pārdzīvojumi
*piedzīvojumi
*prieks
*piedošana
*pārdomas
*pieķeršanās
*pateicība
*pietāte
*palīdzība
*patika
...
Kā vislielākais pierādījums tam ir kalpojusi mana vasara. Laiks, kad esmu visvairāk pārdomājusi savu dzīves tecējumu, esmu kritusi un cēlusies ar divtik lielu sparu, esmu sapratusi ĪSTO cilvēku vērtību un to, ka oatiesi laimīga esmu tikai tad, kad iegūstu harmoniju sevī un vidē, kas ir ap mani. Bieži pieminēts arī vārds - karma- jo tā ir kā bumerangs - atgriežas tad, kad esi izdarījis kaut ko patiesi labu un no sirds!
Mēs katrs esam pelnījuši visu, kas ar mums notiek. (Iztrūkst teksts)...

Es vienkārši beidzot esmu es pati. BEZ jabkāda piejaukuma, spiediena... es esmu atguvusi sevi visos sirds dziļumos (lai arī sen uzliktā maska vēl ilgi atstāja paliekas)
Un zini, kam man ir jāsaka vis vis vislielākais paldies?
*Liktenim, kurš vienmēr visu iegriež pareizajās sliedēs, ja arī brīžiem liekas, ka sliedes ved neceļos.
*Sarunām, n-to stundu sarunām, kurās tu vari izrunāt pilnīgi un absolūti visu, kas uz sirds. Vairāk kā 5 mēnešu ilgās, nepārtrauktās sarunas mani ir salabojušas līdz visīstākajiem sirds dziļumiem. Paldies Tev, draugs, acuraugs, nezūdošā 6 gadu vērtība!
*Paldies Cēsīm -vietai, kur nodzīvota viennozīmīgi lielākā daļa vasaras. Vieta, kura salabos visas brūces, sapurinās, uztaisīs vistrakākās, piedzīvojumiem bagātākās brīvdienas un vienkārši nekad neliks vilties. (Vēlreiz paldies, draudziņ :* )
*Paldies arī cilvēkiem, nejauši un negaidīti satiktiem cilvēkiem, kas ar savu dzīvi, domām, iespaidiem ir spējuši mani iedvesmot lieliem darbiem un pievērst lietām, kurām visticamāk pašas spēkiem nekad nepievērstos.
*Paldies Tev, mana lieliskākā vasara. Paldies TEV par "P" :)

Dzīvo ar lielu ticību sev un Tu gāzīsi kalnus, tici man!


*vienmēr Tava - Anete!

pirmdiena, 2011. gada 4. jūlijs

Is someone getting the best of you?



Viņa ir naiva, mēdz ļoti ātri pieķerties cilvēkiem. Brīžiem ne tiem, kuriem vajadzētu. Būtu pareizāk šo īpašību izskaust, bet nē, viņai tīri labi patīk iekulties nepatikšanās, sirdssāpēs un uztaisīt aizvien lielāku brainfuck tā, profilakses pēc.
Domāt, tā ir lielākā viņas aizraušanās, domāt par pagātni, skatīties ar sapņainu skatienu tagadnē un likt lielas cerības uz nākotni, ko viņa mēdz perfekti pārplānot katru reizi pirms gulētiešanas. (Liela māja, seksīgs vīrietis, pāris smaidīgi bērneļi un suns.)
Vispār viņai nepatīk strīdēties, tādēļ viņa bieži mēdz aizbēgt no problēmām, noslēpties tur, kur kādu laiku neviens netraucēs un pamatīgi ,kopā ar vistuvāko, analizēt problēmu, tās cēloņus un sekas. Bet, ja strīdēties tomēr sanāk, viņa vienmēr turēsies pie sava un, lai arī zinās, ka Tev ir taisnība, to ar pārliecinošu skatienu noliegs. Ja tomēr situācija paliek pārāk bezcerīga, viņa sakostiem zobiem atzīs sakāvi un ātri vien mainīs sarunas tēmu.
Ļaudis runā, ka viņa esot pilnīgi traka- ballējās, naktīs neguļ un dara sliktas lietas, bet to, ka viņā iekšā sēž pavisam maza meitenīte, to zin tikai retais, jo viņa to meitenīti ir dziļi ieslēgusi sevī un laiž spēlēties tikai tad, kad ir absolūta drošības sajūta.
Vilšanās? Tas ir viņas otrais vārds, jo viņai bieži vien sanāk aplauzt savas cerības un smagi vilties cilvēkos. Melot - to ieradumu viņa ir atmetusi un nosoda pilnīgi jebkādus melus, kas dodas viņas virzienā. Tieši pateicoties citu meliem, viņa ir kļuvusi stiprāka un lēnām sāk pārvarēt lielo naivumu, kas nāk komplektā matu krāsai. Par šo tēmu viņai pat ir vairāki stāsti, bet tos jūs droši varat palūgt pastāstīt viņai pašai (ja vēlies - iepazīstināšu), jo aprakstīt visu sajūtu kokteili liekas nereāli.
Tā jau ir, ka visas lielās vērtības nāk ar gadiem, un viņa ir sapratusi to, ka senākās vērtības ir un paliek visstiprākās. Pārējās ir tikai ambīcijas.
Viņa ir ambicioza, bet savas ambīcijas neatklāj, jo viņai patīk atstāt lietas noslēpumā (tas tā, intrigai).
Vispār, viņa nav slikts cilvēks, viņa vienkārši ļoti bieži mēdz "sačakarēties" sevī. (Kā viņa saka - mindfuck.) Un tādēļ arī citos mēdz izraisīt neizpratni un ko tu dari? sejas izteiksmi. Pie viņas ir jāpierod un jāsarod, bet ja ne, tad ne. Viņa netur uz cilvēkiem ļaunu prātu un arī diži nepārdzīvo, ja kādam nepatīk, jo katram ir dota izvēle un individuālā domāšana.
Par viņu es vēl varētu stāstīt daudz, vispār, par viņas dzīvi varētu uzrakstīt grāmatu, jo bieži vien viņa dzīvo tādā kā seriālā un nemaz par to nesūdzās, jo kas var būt trakāks par garlaicīgu dzīvi?

ceturtdiena, 2011. gada 16. jūnijs

Dzelzs Vilks - Viņa grib tik daudz


Stāsts nav garš
stāstam jau beigas
viņa vēl smaida
balzams pie tējas
klusējam abi
bija skūpsts uz trepēm
dūmos no mums un cigaretēm
.
mēs pielecām kājās un metāmies dejā
tu kliedzi un smējies
smējies man sejā
.
viņa grib tik daudz
.

svētdiena, 2011. gada 8. maijs

Dot un saņemt


Šo ierakstu iesākšu ar Headline "Kur pazudis viss" lieliskajām rindām - dzīvojot dzīvi liekās, ka esmu kādā filmā, tur viens ar otru, otrs trešo silda. Pēc tam uz apli pa lielu riņķi, nesaki man ,ja tā nedomā.
Kā naglai uz galvas, ne? :)
Un nē, šis teksts nav attiecināms uz kaut kādiem notikumiem vai kā savādāk. Piedūros šai grupai, jo vakar sanāca viņus paklausīties dzīvē.
Tātad:
Sāksim ar to, ka šis raksts vairāk ir domāts man pašai, jo nebūt nevēlos pazaudēt to lielisko sajūtu gammu, kāda mani pavada pēdējā laikā. Saka, ka to visu pierakstot un pēc tam pārlasot, var iegūt atkārtotas emocijas :)
Dzīve iet uz priekšu lielos apgriezienos. Varu tikai priecāties par to, ka esmu sakārtojusi savas sajūtas, domas, lietas un beidzot varu justies patiesi brīva. Kā jau teicu Lindai - beidzot ir tā, ka ir tāda viegluma sajūta, viss, ko saku nāk no manis pašas.
Laikam tiešām vajag pamatīgi nokrist, lai pēc tam varētu celties ar divkāršu spēku, sakārtotību un patieso vērtību izzināšanu.
Tam visam kā liels, liels bonuss nāca mana vakardiena, kad devos uz Give and Get veidoto prepārtiju, kas tika radīts, lai sapazīstinātu vasaras festivāla (ar tādu pašu nosaukumu) radošo darbnīcu vadītājus un dalībniekus.
Pirmkārt - vieta bija vienkārši fantastiska. Jau sperot pirmos soļus , varēja just, ka tur valda lieliska harmonija un pozitīvas emocijas, par ko vien liecināja Budas attēli, mīksts paklājs ar spilveniem un krūze ,piepildīta ar piparmētru tēju.
Otrkārt - visi cilvēki, kas bija ieradušies, nāca pēc brīvprātības principa. līdz ar to visi vēlējās kaut ko iegūt un kaut ko dot, kas atbilst festivāla galvenajai domai. Vadītāji bija vienkārši lieliskas personības ,no kurām viennozīmīgi var mācīties to, ka lai arī cik grūti būtu, ir jātic saviem sapņiem un jātiecās pēc saviem mērķiem, lai sasniegtu pilnīgu laimību un tu pats justos, kā viņi teica "kā lidotājs". Prātā palicis kāda puiša teiktais "Kad Tev ir grūti, kad tu saslimsti vai vienkārši jūties slikti, tas nozīmē, ka Tu esi mazliet novirzījies no sava līdzsvara. Katram līdzsvars ir citādāks, tādēļ ir jāatrod savs un jācenšās sevi tur noturēt. Ja arī mazliet "noej no ceļa" nav jāpārdzīvo, bet gan jācenšas tikt atpakaļ līdzsvarā". Tu esi atradis savu līdzsvaru?
Treškārt- radošās darbnīcas bija tik interesantas un saistošas, ka tu pat gribēdams nespēj noturēties malā un tā vien gribas visur iesaistīties. Paspējām gan pamācīties dejot Stepu, iekarst ugunīgajos salsas ritmos, dejot Capoeiru dzīvās mūzikas pavadībā, pamācīties žonglēt (sapratu, ka 3 bumbiņas man jau ir par daudz :D ), kā arī beigās ieklausīties simpātiskās grupas Headline melodijās. Protams, ka parādijām arī to, ar ko mēs nodarbojamies, spēlējām dažādas jautras un interesantas spēles, runājām, smējāmies. Vienvārdsakot- fantastiski pavadīta 6diena!
Kad devos mājās, biju tik ļoti emocionāli piepildīta, ka vienkārši nespēju beigt smaidīt, neskatoties uz lielo nogurumu un 4ām gulētām stundām.
Man bail, ka drīz viss atkal varētu mainīties, atkal varētu uzbrukt kārtējie pābaudījumi, atkal varētu pazaudēt savu līdzsvaru, bet tikmēr es atļaušos papriecāties par lielisko laiku laukā, fantastiskajiem cilvēkiem, kuri iepazīti šīs nedēļas nogalē un tiem, kuri ir mani draugi jau ilgāku laiku. Vienkārši - lai arī cik grūti būtu, ir jāspēj novērtēt to labo, kas ir visapkārt, ir jānovērtē tas, kas mums ir dots. Kā viens puisis vakar teica - lai arī mēs vēl to neapzināmies - Viss, ko vien vajag, ir mūsos.
Izbaudiet, vienkārši izbaudiet!

sestdiena, 2011. gada 30. aprīlis

Aprilll, Aprilll


Jā, šo mēnesi tiešām var nosaukt par cienīgu aprīlim, jo ,kā jau aprīlī, bija gan joku, gan melu dienas (nedēļas?. Jāatzīst, ka patiesi priecājos par lielisko laiku laukā! nu tad - iepazīstinu jūs ar savu APRĪLI :) :
*dzēriens- Jāgerītis! Pēdējā laikā, pateicoties Zanei, man viņš ir patiešām iegaršojies.OmOmOm
*draudzene- neskatoties uz noturīgajām vērtībām, šoreiz visvisvislielākā sarunu biedrene, sapratēja un visādi citādi lieliskais cilvēks - Elziņa. Es jums pat izstāstīt nevaru, cik ļoti esmu viņai pateicīga par to, ka viņa man (ar pārtraukumiem) ir bijusi jau no 13 gadu vecuma. Viņa ir sasodīti lielisks draugs, vienmēr sapratīs, palīdzēs, uzmundrinās, jā, cilvēks, kuru nevar un nedrīkst pazaudēt. :)
*draugs - ir viens tāds misters X, par kuru tiešām nevēlos šeit rakstīt. Tas ir cilvēks, ar kuru tiešām var lieliski parunāt, viņš vienmēr spēs sasmīdināt, kā arī sapratīs mani, dažādās dzīves situāciās. paldies viņam par to (:
*labākā gaume- šomēnes man tiešām ir ko šeit rakstīt, pat veseli trīs! seksīgie vīrieši ar lielisku ne tikai vizuālo , bet arī muzikālo gaumi :) savējie sapratīs!
*dziesma- pateicoties Elziņai, esmu atradusi divas dziesmas, kuras vienkārši nespēju beigt klausīties: -awolnation - sail, pilnā skaļumā un ar vaļā logiem ^^ ,kā arī Totally Enormous Extinct Dinosaurs - Household Goods ka es jums saku- perfekšans!
*lieta, priekšmets- auskari! esmu tikusi pie fantastiski skaistiem, pašdarinātiem auskariņiem ^^
*grupa- Blackapple Market. tas tā - veco labo laiku vārdā :)
*vieta- CĒSIS. Viennozīmīgi! Es nesaprotu, kādēļ šī vieta ir tik maģiska, bet nu, sasodīts, tur ir tik lieliski. Mēs, trīs dāmas, tur pavadījām 4as dienas. izklaidējāmies vienkārši fantastiski, atpūtāmies, tikām vaļā no sliktajām domām, sakārtojām savus prātus. Fantastiš!
*vilšanās - ou, ir,ir. Bet angļiem ir tāds labs teiciens - cope with it!
*jaunatklājums- ja Tu spēj būt tu pats, nav vajadzīgs milzīgs cilvēku bars, lai justos lieliski! pietiks tikai ar pāris labiem draugiem :)
*rupjība - Afigennnaaa! :D
*visbiežāk lietotais vārds - "OK" tādā ļoti saīsinātā izrunā :D
*spontānākais pasākums- Saim birzdei partī. Tik lieliska balle! Daudz pirātu, daudz viskijkolas, picas un vēl un vēl!
*labākais rīts- pagājušās 7dienas pats, pats rīts, kad devāmies mājās no Fono. Smiekli, nogurums kājās, bet labas domas prātā :)
*smagākais rīts - tur jau vairāk sanāks diena, bet jā - rīts pēc pieminētās 7dienas mājāsnākšanas :D
*klubs- un kā jums liekas? ja esi bijis Cēsīs, tad labāku klubu par Fono Tev neatrast. Varbūt jums liksies, ka esmu kkur ar tām Cēsīm iespiedusies, bet ziniet - tā laikam arī ir!
*grāmata- Ogs Mandino "Panākumu universitāte"
*teiciens- stilīgi, ne?
*vīrietis- ha!
*sāpe- izmežģīta potīte!
*matu krāsa- blondīne
*atklāsme- Dāvināt sevi - nenozīmē pārdot sevi, Blakus gulēt-nenozīmē pārgulēt, Neatriebties-nenozīmē piedot, un atsevišķi būt-nenozīmē nemīlēt
*iepazīšanās- daudz jaunu paziņu. Gan no Ķeguma, gan no Rīgas :)
*draugi - Evelīna, šomēnes varbūt ne tik daudz, bet mēs to labosim, vai ne?, Inga, Zane, kura tiešām prot pateikt īstos vārdus īstajā laikā, Linda, kura man sasodīti pietrūks skolas solā, Mīļelziņa - mani lieliskie cilvēki :)
*sajūtas- sakārtotas domas, piedošana, vilšanās, smiekli, tauriņi, smaids.
*lepojos- ar Elziņu. Es jau viņai teicu, ka izveidošu jaunu sadaļu - lepojos! Man patiešām ir TAADS prieks par to, ka mēs kopā spējam visu! Mēs tiksim galā!
*ballīte- Pirate Party, Cē party - divas lieliskākās balles.
*laime - arī es taču esmu pelnījusi būt laimīgai, vai ne?
*atmiņas - par tiem vakariem :)
*vēlme - vēl tikai pēdējo mēnesi tā kārtīgi pacensties, nolikt visus eksāmenus. visu tagad tikai un vienīgi uz mācībām!
*svētki - pavasara svētki!

Lūk, tāds arī bija mans aprīlis. Jāatzīst, ka tiešām krāsains kā lieldienu olas. :) bet viss kas notiek, notiek uz labu - paskaties un dabon! :)

svētdiena, 2011. gada 17. aprīlis

Fall down five times, rise up six, jeb, vēstule sev


ANATOMIJA

*Sveikas, kājas
Zinu, ka jau sen vajadzēja jums atvainoties par tiem daudzajiem zilumiem, gravitācijas zaudēšanas vakariem un augstajiem papēžiem, kas brīžiem jūs noved pie samežģījumiem, kā tagad! Es vienkārši neapzinājos to, cik ļoti lieku jums ciesties.
Tad nu tagad jums saku lielu - piedod.

*Sveiks, vēder, jeb - puncīt
Tev es vēlos atvainoties par taureņu trūkumu. Zini, pavasaris tiešām ir kaut kur aizkavējies. Bet tu pacieties, es apsolu, ka taureņu izvirdums būs. Bet kad? to gan laiks rādīs. Tikmēr cienājies ar šokolādes konfektēm un piparmētru tēju, labi?

*Sirsniņ,
Zini, Tu laikam esi pelnījusi vienu no lielākajiem - piedod, jo tik daudz lielākas vai mazākas sāpes pēdējā laikā piemeklē Tevi aizvien biežāk. Paldies par to, ka vienmēr esi ļāvusi man Tevī ieklausīties, vienmēr esi ļāvusi sekot savai sirdsbalsij. Protams, ka ne vienmēr tieši šāds risinājums izrādās pareizāks, bet mēs taču no kļūdām mācāmies, vai ne? Piedod par to smagumu, kas jau kādu laiku gulstas uz Taviem pleciem, piedod par tiem grūtajiem vakariem, kad miera vietā saņem lielas, mitras ūdens lāses. Es centīšos visu vērst par labu!

*Sveika, galva
Arī Tev man ir ko teikt. Piedod par to milzu jucekli, ko esmu sastrādājusi pēdējo nedēļu laikā. Īpaši piedod par šodienu, kad tevi esmu nepārtraukti nodarbinājusi ar dažādām domām, dažādiem - "what if" variantiem. Es zinu, ka tu man palīdzēsi atrast to īsto risinājumu, vai ne? Es Tev uzticos.

kopā mēs tiksim ar visu galā.

sestdiena, 2011. gada 2. aprīlis

MansMarts



Hei, hei, hei :)
Dzīves virpuļi mani ir iegriezuši pilnos apgriezienos tā, ka pat nespēju attapties - JAU ir pienācis Aprīlis! Un tā nu arī kārtējais mēneša apkopotais raksts :) cheers!
*dzēriens- ja visos pagājušajos mēnešos bija kāds līderdzēriens, tad šomēnes liela priekšroka tika dota dažādiem kokteiļiem. Pats, pats, pats trakākais kokteilis viennozīmīgi bija 2litrīgā Long Island, beet - mēs ,meitenes, tīri veiksmīgi tikām ar to visu galā :D
*draudzene- Protams, ka mana sirdsdraudzene - Evelīna ^^ Mans prieks un acuraugs, patiess draugs un uzticams ceļabieds :)Bet noteikti zem vārda "draudzene" vēlos vēl pieminēt savu mammu! Es jums, mīļie, pat nespēju izskaidrot, cik lieliska viņa ir. Neskatoties uz visādām ķibelēm un likstām, mēs vienmēr esam ar visu tikušas galā. viņa ir tas cilvēks, ar kuru es varu stundām ilgi runāt par lietām ,kas patīk, par lietām, kas riebjas un vispār - par dzīvi.. mēs kopā smejamies un kopā raudam,kopā dusmojamies un kopā sapņojam. Es patiešām nespēju iedomāties lieliskāku un saprotošāku mammu!
*draugs - šo sadaļu laikam atļaušos izlaist, jo šoreiz vienkārši nav ,ko te rakstīt!
*labākā gaume- šomēnes labākās gaumes titulu piešķiru spoki.lv fashion sadaļai :) Tur ir tik daudz skaistu smuklietiņu!! tad, kad gribās iedvesmoties - uzklikšķinu uz iepriekšminētās lpp un viss - ir sajūtņa :)
*dziesma- šoreiz būs divas: -Lady Gaga- born this way - dziesma, kura spēj patiesi iedvesmot. -Paramore - the only exception - mīļdziesmiņa pirms gulētiešanas un tad, kad pietrūkst!
*lieta, priekšmets- Martā - grāmata! Tik sasodīti laba, un viennozīmīgi domas raisoša - Ogs Mandino "Panākumu universitāte". Pateicoties tieši šai grāmatai, ir vieglāk pārdomāt lietas, izvērtēt pagātni un cerēt un lielisku nākotni.
*grupa- 30 seconds to mars! Pēdējā laikā kaut kā ļoti piedūros viņiem.. uzreiz atceros lieliskās festivālu vasaras, dredu laikus un trakās zaļās, sarkanās bikses :D
*vieta- Rīga, precīzāk, Ģertrūdes iela. Vieta, kuru pēdējā laikā varu uzskatīt par savām otrajām mājām! Par to gan liels paldies ir jāsaka manai māsai, kura ,nesaprotu kā, bet tomēr, mani pacieš :D Ja nebūtu viņas, es iesūbētu Kauguros. Bet pateicoties Ingai - im back to party life! Dikti forša man tā māsa (: Rīga ir īpaša, kad no rīta pieceļos, uzreiz dodos pie lielajiem, ceturtā stāva logiem, un vēroju cilvēkus steidzamies savos darbos, bet es? es atļaujos baudīt lielpilsētas burvību!
*vilšanās - liela un smaga, vēlpietam! Par ko? drīzāk, par kuriem? tas lai paliek pie manis šoreiz! (:
*jaunatklājums- man ir alerģija pret putekļiem! :D
*rupjība - cenšos kontrolēt, patiešām!
*visbiežāk lietotais vārds - stilīgi! :D mums ar Evelīnu šis vārds vēljoprojām ir topā! :D
*spontānākais pasākums- hm, šī piektdiena! Neskatoties uz to, ka tas bija 1.aprīlis - pieskaitīšu to martam :) Pēc skolas devos mājās un ,Ingas pierunāta, jau pēc stundas sēdēju mikriņā uz lielpilsētu! Lieliska izstāde, lielisks vakars, lieliska kompānija! Paldies (:
*labākais rīts- rīts, kad pamodos ar pilnīgi citām domām, sajūtām un idejām!
*smagākais rīts - šī pati 6diena pēc jau izslavētās 5dienas :D Nav jau īpaši viegli ballēties līdz pat septiņiem rītā :D
*klubs- Pulkvedis is back! Tas ir tik interesanti, ka vienmēr satiksi tur kādu pazīstamu cilvēku (: un vienmēr nākamajā dienā atcerēsies visu ar smaidu sejā! (:
*grāmata- Nora Ikstena "Īsprozas". Patiesi interesanti domu graudi! Rekomendēju!
*teiciens- vēljoprojām - baigie draugi :D
*vīrietis- laikam jau esmu zaudējusi derībās (lai gan pāris dienas vēl ir atlikušas) :D
*sāpe- es nesaprotu - KĀ katru nedēļu var tikt pie vismaz 3 milzīgiem, sāpīgiem zilumiem? :D
*matu krāsa- still blondie
*atklāsme- draugi ir tā ģimene, ko veidojam paši.. zini, es nemaz nevēlos sev lielu, kuplu ģimeni (:
*iepazīšanās- daudz un dažādas. Šoreiz varbūt - atkalsatikšanās (:
*draugi - Evelīna, Inga, Zane, Linda, Mīļelziņa - cilvēki uz kuriem patiesi var paļauties. zinu, ja kādreiz vienkārši gribās parunāties - droši varu ķert pēc telefona klausules un kādai no manām dāmām piezvanīt (:
*sajūtas- beidzot ar Evelīnu atguvām sevi - lūk, tā ir patīkama sajūta!
*ballīte- Evelīnas 18it :) tiiik jautra, smieklīga un lieliska ballīte! vienmēr asociēsies ar long island, pulkvedi un daudz daudz smiekliem!
*laime - kāzas! Es pat nespēju aprakstīt, cik ļoti laimīga jūtos!!! (: Tās ir fantastiskas sajūtas, redzēt, kā Tava mamma kļūst par sieviņu ^^
*atmiņas - vasaruu, gribu vasaruu!
*vēlme - Venta.lv
*svētki - Evelīnas svētki, mammītes svētki, pavasara svētki!

nu tāds šoreiz ir mans marts :) atvainojos par mazo kavēšanos, bet labs nāk ar gaidīšanu, vai ne? :)
un kā iet Tev?

trešdiena, 2011. gada 23. marts

Kiss me.. K-K-Kiss me


Zini, tā vien liekas, ka pavasaris tomēr nav priekš manis!

otrdiena, 2011. gada 8. marts

dzirkstele



Daudz pavadot laiku mājās, pastāv pavisam liela iespēja, ka Tu sabojāsies.. gluži kā ābols, kas ilgi stāv uz galda, nevienam nevajadzīgs. Bet ja šis te ābols atrastos grozā kopā ar citiem , sev līdzīgiem āboliem, tad viņš vairs neizskatītos tik skumjš, jo kādam varbūt tie melnie caurumi ir vairāk, sačokurojusies āda arī. Tā jau ir, vai ne?
Šovakar mans draugs ir Thom Yorke. Noķēra mani ar savu noskaņu, paldies!
Zini, brīžiem es pati nesaprotu, ko daru! Varbūt tas patiešām ir sasodīti muļķīgi, dzīties pakaļ kaut kam nezināmam, traukties pa lielceļu, pārsniedzot ātrumu, smieties un noreibt, ilgoties pēc mīlestības un ļauties trakiem deju ritmiem pat tur, kur tas nav ļauts.. Varbūt es par daudz atļaujos?
Bet, protams, vienmēr ir izvēle. Ir iespēja doties vieglāko ceļu, kurš ir tik stabils un perspektīvs, cik vien var būt! Bez sāpēm, bez trakulībām, bez...manis pašas, jo ejot vieglāko ceļu, mēs varam pazaudēt paši sevi.
Krustceles? Varbūt..

Šodien man kāds jauks cilvēks jautāja - Anet, Tu esi laimīga? Zini, es vairs nespēju atbildēt. Jā, protams, man ir viss, kam vajadzētu padarīt mani laimīgu, bet kaut kā tomēr trūkst. Nav tās īpašās pavasara sajūtiņas tur pakrūtē. Tā lūk.

otrdiena, 2011. gada 1. marts

Februāris


Tātad.. ir pagājis vēl viens mēnesis.. un mēs jau strauji tuvojamies pavasarim :) feel it all around! ^^
te nu mans lieliskais FEBRUARIJS! :)
*dzēriens- šomēnes topa pirmajā vietā ierindošu šampanieti..kā nekā - dāmu dzēriens! un vispār - Reimaņu ģimenes aktuālā dzira svētkos (:
*draudzene- un kā jums liekas? :D DOH! Mana mīļā saule vēljoprojām laimīgi sēž uz šī titula :) februārī esam paspējušas sastrādāt varbūt pat vairāk, nekā vajadzēja, bet vai nav vienalga? galvenais, ka nesēņojam mājās un izbaudam katru mirkli, ko dzīves kārtis mums piespēlē! Mīļoju Tevi, Evelīn :*
*draugs - Gosiņš. BET, tagad viņam ir radies aizstājējs... viņš katru nakti ir man blakus, silda tad, kad tas ir visvairāk vajadzīgs! man patīk, ka viņš ir pavisam maziņš, vismaz naktī viegli tādu samīļot (: mans spalvains plīšu lācītis, iesmaržināts ar Edgara smaržām pilda visas ideālā labākā drauga funkcijas :) Gosiņš man viņu uzdāvināja, lai es vienmēr tiktu kontrolēta.. pat tad, kad viņš nav blakus! Bučas , Edžu :*
*labākā gaume- šomēnes - sieviešu pārstāve.. ta da damm.. Evelīna :) viņai ir vienkārši lieliska gaume, ne tikai apģērba ziņā, bet arī visādu aksesuāru, nieciņu , somiņu.. kā arī mūzikas ziņā! My fashion girl (:
*dziesma- Maroon 5- Never gonna leave this bed! Uzliec šo te dziesmu, un tad iedomājies sevi saulainā dienā, kopā ar lielisko vīrieti vārtoties gultā ^^
*lieta, priekšmets- Christinas Aguileras smaržas, dāvana no Vāczemes (:
*grupa- The Kooks :) man tik ļoti mīļa un paliekoša vērtība! Uzliekot viņu dziesmas, uzreiz gribas griezties deju virpulī un dzert kafju Starbucks!
*vieta- mājas! Šajā mēnesī lielākoties balles tika aizvadītas tieši pie manis. Nu es esmu sapratusi, ka vairs nespēju sataisīties pirms ballītes, ja man nav blakus manas dāmas ar padomiem, šampanieti un lielisku mūziku! Ar Evelīnu un Zani esam dikti apradušas pie šādas sistēmas. hihi! (:
*vilšanās - angļu valoda :D vienmēr esmu uzskatījusi sevi par pietiekoši spēcīgu tieši šajā valodā, bet nu pēdējie rezultāti pierāda tieši pretējo.. whats wrong with me?
*jaunatklājums-ir tikai viena četrotne, kura var būt tik ļoti samaitāta, cik vien samaitāta vispār var būt! :D Tas nekas, ka citi nesaprot.. galvenais, ka mēs - spice girls team visu saprotam! Tā, lai visiem būtu skaidrs - iepazīstināšu. Tātad, vistrakākā četrotne, ko jelkad esat redzējuši : Evelīna, Anete, Jānis, Reinis!
*rupjība - afigennaaa.. pēdējā laikā dikti daudz tieši to vārdu nākas dzirdēt no manis. pati piefiksēju - centīšos laboties (:
*visbiežāk lietotais vārds - prezīzāk- vārdu salikums "baigie draugi"! Savējie sapratīs! ;D
*spontānākais pasākums- hm, došanās uz lielpilsētu ar Tomu (atvainojos- Tomiņu) un Uldīti. Divas meitenes nesataisījušās, negatavas, bet vienmēr dodas pretim šādiem piedzīvojumiem! Bija forši, paldies (:
*labākais rīts- rīts pēc Valentīndienas. Lielākā dienas daļa pavadīta gultā. Un nē, nedomājiet, ka man beidzot bija izdevies pavadīt Valentīndienu kopā ar otro pusīti :D šoreiz šo te funkciju pildīja Evelīna! Visu rītu slaistījāmies, skatījāmies īpašu filmu, pīpējām miera pīpi! lieliski, ne? :)
*smagākais rīts - hmm.. laikam jau, ka šī sestdiena. "Mazliet" aizsvinējāmies :D
*klubs- Empire? :D lai arī tur biju tikai otro reizi.. ziniet - pietika kādam laiciņam! :D
*grāmata- Laima Muktupāvela "Šampinjonu derības" Grāmata tiešām lasāma - rekomendēju (:
*teiciens- atkārtošos - BAIGIE DRAUGI!! :D
*vīrietis- gaidu princi baltā zirgā, kam pilna garāža Harley močien, Range Roveriem un kurš ir pilns romantikas! haha!
*sāpe- mana skaistā, un nemaz ne sarkanā acs :D "baroju zīlītes" tā teikt!
*matu krāsa- Blondie
*atklāsme- ja Tu dzīvē kaut ko vēlies mainīt - sāc ar mazumiņu. Tu pat nepamanīsi, kā viss mainās līdz ar Tevi (:
*iepazīšanās- hmm.. pirmais, kas ienāca prātā - seksīgais apsargs :D
*draugi- Zane, Evelīna, Elza, Lindiņa, kura es nesaprotu kā, bet patiešām spēj paciest mani stundās :O :D , Līga, kura tik ļoti iepriecināja ar savu ierašanos manos svētkos ^^, sen neredzētā Evita, Gosiņš, Jaņķelis, Reinis.
*sajūtas- tauriņi puncī ^^ mans vienīgais vīrietis ir pavasaris!
*ballīte- mani 19it :) tik trakoti lieliska ballīte.. jutos tik sasodīti laimīga! Ir tik patīkami, ka Tu savos svētkos redzi tos pašus pašus mīļākos ^^
*laime - lielās cerībās uz 16.martu! (: Nejau mantā ir laime, mīļie! Mīlestība ^^
*atmiņas - precīzāk bezatmiņas? :D
*vēlme - ātrāk pavasari, augstpapēžu kurpes un saulesbrilles!
*svētki - ģimenes svētki ^^

pirmdiena, 2011. gada 21. februāris

galvenais, ka viņam patika :)

http://www.youtube.com/watch?v=4YfGGLhKAL4

svētdiena, 2011. gada 20. februāris

All of the lights


Dzīve ir pārāk īsa, lai to glabātu kastītē.. tā ir jāizdzīvo, jāsarežģa un jāvienkāršo, jāmīl un jānīst, jākrāso visos varavīksnes toņos.
Baudiet, mīļie!

Šovakar nepavisam nav tas īstās sajūtiņas vakars, lai šeit kaut ko rakstītu, BET es tikai vēlējos pateikt - Sasodīts, lai arī nonēsāta kā tāda veca tupele, bet - dzīve ir skaista! :)

otrdiena, 2011. gada 1. februāris

Mashup



Iemāci man spēlēt un nezaudēt,
skriet, bet nenokrist
iemāci man aizrauties un iemīlēt
sevi nezaudēt

piektdiena, 2011. gada 28. janvāris

Janvāris



*dzēriens- vīns, lielākoties balts, pussalds un lielā daudzumā kopā ar Evelīnu ! (:
*draudzene- Evelīna... meitene ,kura traku dzīvi mīl tik pat ļoti ,kā es. Kopā mēs gāžam un vēl gāzīsim lielus kalnus! Vienīgais cilvēks ar kuru kopā varu darīt visas lietas, kas vien ienāk prātā. Mēs varam nostopēt policiju un koļīties ar ātro palīdzību.. WHY NOT? :D
*draugs - Gosiņš. Vēljoprojām tik pat lielisks labākais draugs :) man VIENALGA, ko jūs tur pīkstat, patiešām! Viņš mani saprot, vienmēr pateiks pareizos vārdus īstajā brīdī un piezvanīs, lai tikai pateiktu - "es tikai gribēju pateikt, lai tu neskumsti un novēlēt saldus sapnīšus". Istais vīrietis, vai ne? :)
*labākā gaume- Maksis.. viennozīmīgi visperfektāk ģērbtais vīrietis šomēnes (1.janvāris taču skaitās, vai ne? :D ) un ticu, ka atrast labāku gaumi nākammēnes būs grūti!
*dziesma- Dirty Dancing - Time of my life
*lieta, priekšmets- es pazaudēju vienu no mīļākajiem auskariem :( :D
*grupa- pieminot Mārtiņu Freimani - Tumsa.. Ar šo grupu man asociējās viss sākumskolas/pamatskolas laiks. Viņa dzeju esmu lasījusi dzejas dienās, dziesmas dziedājusi konkursos un dziļi skumusi pie "Kad ēģiptē sniegs". Skumji, ka par tādu lielisku un visnotaļ krāsainu perfosīnu atceramies tikai tad, kad viņa vairs nav. (Mazliet stulbi liekas visi tie dr.lv dienasgrāmatu ieraksti)
*vieta- Fonoklubs! Ticiet man, ja jūs tur neesat bijuši - daudz ko esat zaudējuši. Fantastiska vieta ar fantastiskiem cilvēkiem! Tur tu vari dejot tieši tā, kā TEV patīk, skaļi dziedāt līdzi "Dog Days are over" un vienkārši- atļauties būt pats! (:
*vilšanās - JŪRMALA, beidziet baumot! Ko tik par sevi nenākas uzzināt? :D
*jaunatklājums- tomēr ir puiši, kuri pieņem tevi tādu, kāda esi un atbalsta visas tavas trakās idejas (Čau Jāni, Reini :D )
*rupjība - PETENE :D - nezūdoša vērtība, tā teikt :D
*visbiežāk lietotais vārds - "stilīgi"
*spontānākais pasākums- Stopēšana un Rīgu un Pumpuriem vienlaicīgi :D
*labākais rīts- blakus vīrietim, kurš noskūpsta Tevi no rīta un ar smaidu sejā saka - "Labrīt, saule"
*smagākais rīts - pēc "Davai piedzeramies" 5dienas :D traki, tiešām traki :D Vismaz pēc šāda rīta/vakara sapratām, ka vairs tā noteikti nedarīsim un tas, ka esam izaugušas ir tikai un vienīgi labi :)
*klubs- Fonoklubs! YEAH :)
*grāmata- Alberts Bels "Būris" - lieliska grāmata, patiešām! beidzot kaut kas no obligātās literatūras sarakstiem ,kas patiešām aizrauj!.. un patreiz vēl nepabeigtā Laimas Muktupāvelas "Šampinjonu derības"
*teiciens- "afigenna" :D
*vīrietis- nu jau vairs nezinu ko lai šeit raksta, hm, bet nu.. viss, kas notiek, notiek uz labu, vai ne? :)
*sāpe- pēdējās pāris dienas esmu saķērusi gripu :( kakliņš sāp un galva kā spainis!
*matu krāsa- Still blonde
*atklāsme- apkārt ir arī tādi cilvēki, kurus var saukt par draugiem! tie ir tie, kuri saptot! Tādēļ - novērtēsim tos, kas atrodas tepat - blakus, nevis tieksimies pēc ideāliem!
*iepazīšanās- drīzāk - tuvāka iepazīšanās (:
*draugi- Evelīna, Elziņa- šoreiz ar īpašu uzsvaru,jo viņa tik ļoti spēj padarīt dienas īpašākas , Inga, ZanZan, Linda, Jānis, Reinis, Goss.
*sajūtas- smiekli.. daudz smieklu! SMEJIES, kad krīti, kad celies, kad gribas raudāt. SMEJIES, jel!
*ballīte- Beļājevballīte.. HC, Baby :D
*laime - katru dienu pa saujiņai laimības :)
*atmiņas - sentimentālās par "jaunības gadiem"
*vēlme - lieliski sagaidīt savu dzimšanas dienu!
*svētki - Drīz ieripošu deviņpadsmitajā :)

ceturtdiena, 2011. gada 27. janvāris

Always like this by Gaberrz


Tā, nu tas ir noticis arī ar mani.. es esmu saķērusi to nejauko gripas onkuli, kurš sen jau klejo tepat, mājas apkārtnē. Bet varbūt tā pat ir labāk? Vismaz ir laiks brīdi atvilkt elpu, palasīt pāris labas grāmatas un ,protams, gremdēties atmiņās.
Zini, ir tik patīkami, ka brīžos, kad Tev viss riebjas un tā vien gribas pazust kaut kur ārpus LV robežām, ir cilvēki, kas Tevi notur tepat. Tā ,laikam, ir draudzība, vai ne?
Tie ir tie cilvēki, ar kuriem vari runāt n-tās stundas un tik un tā neaptrūksies sakāmā.. vienmēr būs kas neizstāstīts, nepārspriests.. un zini kas ir tas pats labākais? lai arī kādas muļķības tu būtu sastrādājis, lai arī cik ļoti par tevi runātu.. viņiem tas viss ir pilnīgi pie kājas, jo viņi zin tavu patieso dabu un saka - "Nē, Anet, paliec tāda, nemainies citu dēļ. Tu taču esi traka.. tāda arī paliec!"
Ak vaimandieniņ, EVELĪN, kā es Tevi mīļoju ^^
Tā pat arī Jāni, Reini, Edžu, kuri pēdējā laikā kļuvuši mums daudz tuvāki par citiem. jā.

Un vēl... drīz, pavisam drīz man būs svētki. Ko es vēlos sev dzimšanas dienā? daudz daudz mīļos apkārt un lielu kūku ar 19 svecītēm un smaidus, smieklus, priekus, niekus. Vēlos laimību :) /Viņa iedomājās, kā nopūš svecītes un ievēlās vēlēšanos/

ceturtdiena, 2011. gada 20. janvāris

noķert mieru.


Šovakar esmu viena, un nē, tas nav aicinājums (:
tā vietā, lai mājās rīkotu ballīti, vai vienkārši pasauktu savu vīrieti ciemos, nolēmu, ka ir jāvelta laiks arī pašai sev.
Tā nu es te sēžu, un vienīgās skaņas, kas piepilda manu istabu, ir radio 101 miera dziesmiņas un tabakas čurkstēšana ūdenspīpē.
Vispār, ir jāprot laiku pavadīt ar sevi, tikai un vienīgi sevi. Man tas tik ļoti labi palīdz sakārtot domas, salikt visu īstajos plauktiņos un vienkārši ,tā teikt, sakopties!
Vakardiena gan bija lieliska, sanāca sniegt akustisko koncertu pie sevis pāris cilvēkiem. tik ļoti priecē tas, ka kādam patiešām patīk tas, ko Tu dari , patīk lasīt manus dzejoļus, domu graudus un klausīties manās dvēseļu stāvokļa melodijās. Paldies, mīļie!
Ir tik patīkami, ka apkārt ir tādi cilvēki ,kas saprot, un nejautā, ja nesaprot! (:

trešdiena, 2011. gada 5. janvāris

Feel it all around


Gluži tik pat traks, kā šis te attēls, ir aizritējis pagājušais gads. Pilns ar dažādu nokrāsu notikumiem, priekiem, bēdām ,laimībām un pārsteigumiem. Tu jau esi aizdomājies, kādu vēlies šo JAUNO gadu?
Vakar, kad ar Evelīnu devāmies uz Klondaiku, lai iedzertu tēju un uzspēlētu biljardu, bārmenis mums pajautāja - šodien tekilas nebūs? un tad mēs sapratām, cik labi, ka ir jauns gads.. ir jaunas apņemšanās, jauni mērķi un galu galā - jaunas mēs (:
Vispār, JG ir ievadīts lieliski. Patiesībā, to nemaz nevarētu neiesākt lieliski, atrodoties Cēsīs (vēlreiz PALDIES ,Mīļelziņ)! Ja Tu nekad tur neesi bijis, tad Tev nesaprast, kādēļ tā vieta ir tik īpaša.. TUR ir fantastiska aura, jā!
Un ko tagad? Tagad jāiegriež sevi darbu virpulī un jāturpina jaunā gada jauno dzīvi, vai ne?
Lai Tev skaists, mīlestības pārpilns un harmonisks šis '11 gads :*

ceturtdiena, 2010. gada 30. decembris

MY heart by paramore

Ir Jaunā Gada priekšvakars. Viņa sēž viena un jūtās vēl vientuļāka nekā jebkad! Vēl tikai pus stunda un viņa dosies uz Cēsīm, kur noteikti būs lieliski svētki, BET...
Bet viņu nepārtraukti nomoka viens jautājums.. VIŅŠ.. kādēļ tieši viņš, kādēļ tieši tagad un, vispār, vai tiešām viņa ir viņu izmetusi no galvas? Acīmredzot nē,jo kādēļ tad viņa patreiz tik ļoti pārdzīvo?

trešdiena, 2010. gada 29. decembris

Mēnesfāze


Kā jau cītīgai blogu fanei, esmu uzķērusi kaut ko ļoti tīkamu un arī nolēmu pamēģināt :)
Tātad.. lieliskā meitene Elziņa, sarakstīja tādu kā pagājušā gada plānu , kurā tika minēti dažādi spilgtākie notikumi, kas viņai notikuši šī te 10'ā gada laikā :) tā nu es esmu apņēmusies katru mēnesi rakstīt tādu kā mēneša plānu, jo to notikumu ir tik sasodīti daudz, ka nespēšu iekļauties "gada" formātā :P Tātad:
Anetes DECEMBRIS:
*dzēriens- noteikti favorītos ir divi - karstvīns un tekila.. pēdējā laikā gan tā tekila gūst priekšroku :D
*draudzene- Evelīna, kura mani atbalsta pilnīgi jebkurā dzīves situācijā.. vienīgais cilvēks ar kuru es varu runāt par visu.. sākot ar fantāzijām un beidzot ar dažādām perversijām!
*draugs - sen man nav bijis tik labs čoms kā Goss.. mans mazais mīlulītis, kurš katru dienu piezvana, lai tikai apjautātos par to, kā jūtos, kā man iet, kas jauns un viņš tik sasodīti labi prot uzklausīt meiteņu problēmas :D Lai arī ko es būtu sastrādājusi, viņš sapratīs!
*labākā gaume- Emīls
*dziesma- Rihanna - What's my name
*lieta, priekšmets- telefons, kurš pēdējā mēneša laikā tiek lietots kā sms mašīna :D
*grupa- Cazvell (meet me at the ice cream truck :D:D )
*vieta- lai arī cik nožēlojami tas neliktos, beet - Klondaika.. šī mēneša laikā esmu tur bijusi tik nenormāli daudz reizes!
*jaunatklājums- nav vajadzīgs konkrēts vakara plāns..vajag tikai Evelīnu pie sāniem un mēs visu dabūsim gatavu!
*rupjība - PETENE :D
*visbiežāk lietotais vārds - "stilīgi"
*spontānākais pasākums- Katru dienu, nu nopietni!
*labākais rīts- viņam blakus
*Smagākais rīts- šodienas, laikam! Traka, traka nakts!
*klubs- Ezītis miglā
*grāmata- Mazais princis
*teiciens- "Tas ir tiik stilīgi" vai arī "Stulbā petene" :D
*vīrietis- Saldais
*sāpe- drausmīgi sāp dibens!
*matu krāsa- Still blonde
*atklāsme- vīrieši ir šķira!!
*iepazīšanās- Saldais
*draugi- Evelīna, Zane, Elziņa, Inga, Goss, Saldais, Jansons!
*sajūtas- Kārtīga izbļaušanās aiz dusmām.. nu tā, ka pēc tam vairs nav spēka parunāt!
*ballīte- Brazil
*laime - Mamma un Edmunds
*atmiņas - vasara
*vēlme - puisis
*svētki - Ziemassvētki

trešdiena, 2010. gada 22. decembris

Meitene


"Ar Tevi mīlēties tumsā, līdz pienāks saulains rīts.. ar Tevi glāstīt sniegu, kas miglā un rasā tīts.. vēl nereālāk." /The Picture - Meitene mp3/
Šodien atskārtu to, ka neesmu publicējusi šeit savu dzejoli, ar kuru mana dāma ieguva pirmo vietu :)
tad nu lūk - gaidu vērtējumus!

Nē, es jau neliedzu Tev mani mīlēt!
Es tikai baidos no tām vēža spīlēm,
kuras kā nosodītas raugās
vai mūsu mīlestībā nav jel kādas spraugas!

Bet Tu tikai smejies un saki,
ka tās mani nolaupīs kaut kad ,pa nakti!
Tās ieņems Tavā dzīvē manu vietu,
bet es? Es kļūšu par akmeni cietu!

Nē, es jau neliedzu Tev mani mīlēt!
Tikai viens lūgums - nepārspīlē!
Man nevajag ne BMW ne Betmobīli,
tikai sajūtu, ka Tu mani ļoti mīli!

Bet zini - ar mani nebūt nav viegli-
nepatīk dusmas un apskāvieni lieki!
Patīk gatavot ēst un gardi smieties,
patīk tumsa un tajā nenobīties!

Nē, es jau neliedzu Tev mani mīlēt!
Tikai viens lūgums - nodefinē-
Ko nozīmē man Tevi mīlēt?
Ko nozīmēs? Tas jāizzīlē!

svētdiena, 2010. gada 19. decembris

Cik savādi...



Sveiks, mans Ziemassvētku brīnum! Tas nekas, ka Tu esi kaut kur aizkavējies, zini, ka es vēljoprojām Tevi cītīgi gaidu un ticu, ka Tu ieradīsies arī manā sirsniņā, bet ja ne, tad man Tev jāatzīstās - es Tevi gaidu vairāk kā piparkūkas, puteni un mandarīnus (no kuriem man ir muļķīga alerģija!
Pēdējā laikā man nav gājis viegli.. esmu kritusi, cēlusies, tad atkal kritusi un, laikam, vēljoprojām krītu. Ir noticis tik daudz - esmu paspējusi vilties cilvēkos, naivi noticēt lietām , paspēju uztaisīt pārslodzi skolas lietās, saķert iesnas un iegūt recepti brillēm, jo redze arī vairs nav no tām spožākajām. Kāds man prasīja - "Kādēļ Anete šodien nesmaida?" Es spēju atbildēt tikai ar to, ka arī smaidīgajai anetei uznāk tādas dienas, kā šī, kurā nebūt negribas smaidīt, jo domas vedās tikai uz tiem notikumiem, kuri ir likuši vilties, pēdējā laikā.
Tādēļ, brīnum, Tu man ļoti esi vajadzīgs! Pie reizes atved man kādu, kurš prot tā smuki iekurināt kamīnu un pareizi sagatavot karstvīnu, lai ziemas vakari liktos mazliet īsāki un siltāki, nekā līdz šim!

Ar cieņu, Tava Anete!

pirmdiena, 2010. gada 13. decembris

Mandarīni un piparkūkas

http://www.youtube.com/watch?v=N-J8TH0HHOc

otrdiena, 2010. gada 30. novembris

Whats my name?


Tā jau nu tas mūsu dzīvītēs ir iekārtots - vai nu nekas nenotiek , vai arī tieši pretēji - viss notiek absolūti vienlaicīgi!
Kādu laiku paspēju padzīvot "Dzīve kā filmās" ietvaros. Jāatzīst, ka tas bija lieliski! Sen nebija bijusi tāda sajūta, ka tad, kad braucot mašīnā sāk skanēt dziesma, TĀ dziesma, ko viņš nepārtraukti klausās - vēderā sāk dungot tauriņu melodijas.
Brīžiem tā vien liekas, ka dzīve ir tāda kā idille, ko būvējam paši. Lielākoties ar saviem darbiem un domām, kas iesēžas zemapziņā un ar laiku pārtop darbos.Katram tā idille ir citādāka. Vienam patīk miers, lauki, vai vismaz klusa apkārtne, nesteidzīgs dzīvesveids... bet citiem, arī man tajā skaitā, burzma, cilvēku pūļi, nepārtraukta steiga, skaļas ballītes. Laikam tieši tādēļ aizvien vairāk skaitu dienas, kad došos prom uz savu , iespējams, īsto vietu uz šīs pasaules - Lielbritāniju. Tas, protams, nenozīmē, ka esmu apņēmusies palikt tur dzūvot vai kā citādāk, iespējams, ka pēc studijām atgriezīšos LV.. kas to lai zin.. vēl jau viens gads jāstudē Latvijā, lai vismaz apzinātos to, vai tiešām manis izvēlētā profesija ir īstā. Kas to lai zin!
Bet jā, runājot par mērķiem un to sasniegšanu.. brīžiem ir tāda sajūta, ka vienkārši jānolaiž rokas, jāpadodās, jo, dzirdot visas tās preteklības, ko mazās ,piedodiet par izteicienu, smadzenītes mēdz izspļaut, pilnīgi gribas ļaut pašiem visu izdarīt. (šeit neiet runa tikai par skolu) kam man? Bet nē, es neesmu (un labi vien ir, ka neesmu) tāda kā tās iepriekš pieminētās būtnes. Es nepadodos un eju cauri šķēršļiem, jo, manuprāt, katra lieta, ko Tu jebkad esi piedzīvojis, ir jāuztver kā pieredze, kā savas dzīves papildinājums.. tā, lai būtu prieks par to, ka ar Tevi lepojās, ka Tevi atbalsta un saka - jā, Tu taču esi viens darbīgs cilvēks! Jāatzīst, ka tiešām bija ļooti patīkami dzirdēt to, kā skolas vadība par mani saka maniem vecākiem.. tas bija tāds liels stimuls, lai turpinātu iesākto, jā! (:
*Un tagad par laimību!
Kas ir laimība? Piepildījums, sevis apzināšana, izprašana, ATKLĀTUMS, kuru pēdējā laikā ļoti uzsveru.. vai Tevī mīt laimība?
Zini, kas vēl spēj izkrāsot laimību? Labi pavadīts laiks! Tam par ļoti lielu piemēru noteikti kalpo mana pagājušā nedēļas nogale, kuru atļāvos pilnībā veltīt savai ballīšdāmai. Tik lieliski liekas tas, ka mums nevajag nekādu alkaholu, lai varētu lieliski izdejoties, izārdīties, ākstīties, strādāt smieklīgas muļķības.. vienkārši nevajag! ^^ Lieliski nodejota, nosmieta, norunāta nedēļas nogale! Un tam pa vidu "Rihanna - Whats my name? "
Pat īsti nezinu, kādēļ šovakar nolēmu šeit kaut ko uzrakstīt, bet nu vienkārši vēlējos ar kādu parunāt!
Lai Tev sniegota šī nedēļa un daudz daudz daudz piepildītas laimības!

svētdiena, 2010. gada 21. novembris

True colors by Glee


Dzīve kā filmās ir atgriezusies!

otrdiena, 2010. gada 9. novembris

Mazliet kailāk.


Reizēm man liekas , ka ar mani Dieviņš trenējas kā ar futbolbumbu. Atvelk kāju un gāž pa ribām. (Cik nu Dieviņš vispār var gāzt!) Un nekā es nezinu, ar ko viņš spēlē. Piespēlējis mani velnam vai Firsovam, vai Pelem, vai tur puikām pagalmā, bet - nē, viņš spēlējas viens pats. Erceņģelis Miķelis stāv pie vārtiem, bet vārtos Dieviņš mani nesit, tad es varu izripot pasaulē. /Imants Ziedonis
Laikam šovakar esmu iegrimusi kaut kādās iekšējās sajūtās. Ar katru dienu, aizvien vairāk saprotu, ka cilvēki ir viena riebīga padarīšana. Tu dari visu ,lai tikai visiem būtu labi, bet kādēļ? kādēļ ļaut citiem tevi izmantot kā tādu futbolbumbu.. un ja nu man nepatīk futbols? Brīžiem mani pārņem tāda bezcerības sajūta. liekas, ka viss, ko dari ir absolūti bezjēdzīgi. un tu tikai centies un centies visu paspēt, skrien no punkta A uz punktu B, pēc tam C un visbeidzot D (un tā tas iet uz riņķi, riņķi vien). Ir brīži, kad sabrūku, piemēram, šovakar. Tad nākas atzīt tikai vienu - ir laiks domāt par sevi. TIKAI sevi.. vienmēr, lai arī ko Tu sāktu, sāc ar sevi. Tu noniecini citus? sāc ar sevi! Tu dod citiem padomus? sāc ar sevi! SĀC!

pirmdiena, 2010. gada 18. oktobris

Rudens ? RUDENS!


Sveiks, mans sen nesatiktais draugs! (:
Kad vakari ir kļuvuši drēgnāki un kāds jau paspējis nokrāsot visas koku lapas manās mīļākajās krāsās, es beidzot atkal atgriežos pie Tevis! Ir jau pagājis krietns laiciņš, daudzas lietas mainījušās par kādiem grādiem 180, bet nu gan - par visu pēc kārtas :)
Sāksim?
*Vasara
Jāatzīst, ka šī vasara tiešām bija lieliska! Tik daudz kas piedzīvots, izdzīvots, izballēts un visādi citādi! Viennozīmīgi pats krāsainākais notikums bija Positivus, jo nu tik ļoti ļoti tur patika. Gaidi mani tur arī nākamgad!
*Sirds
Zini, ja par mani uzņemtu filmu - tā būtu romantiska komēdija ar tādām īsti nepabeigtām beigām.. nu tādām, ka pēc tam ir jādomā pašiem ,kas notiek tālāk. Nezinu kādēļ tā, bet man patīk savu "dzīvi kā filmās" atstāt uz tādas kā jautājuma zīmes, jo jāatzīst, ka esmu diezgan pesimistiska šajā jomā. Tātad, kā jau nopratāt "Dzīve kā filmās pt3" nav un nebūs..Šoreiz! Bet nu es par to nemaz neskumstu, jo ne vienmēr savs piepildījums ir jāmeklē mīlestībā, attiecībās u.t.t.. jo brīžiem tas viss kļūst pārāk smagi, un tad Tu nespēj nodoties absolūti nekam citam, kas manā gadījumā būtu pavisam noteikti nevēlami! (Ak jel, es izsklausos pēc kkādas karjeras sievietes, ne? :D )
*Ģimene
Ar manu mīļo famīliju viss ir lieliski! Tuvākajās dienās taisīsim meiteņu vakaru ar mammu un māsu - ķemmēsim veikalus, iesim uz romantisku komēdiju un pēc tam - ēdīsim sušī kādā no Vecrīgas kafeinīcām. Jauki, ne? (:
*Ballītes
... Līdz rītam, dejas uz galdiem, ielās, klubos! Jā, katra nedēļas nogale paiet kā viena liela ballīte. Bet tā vajag! Ir taču jāizraujas no darbadienu sakrātajām emocijām, rutīnas. Ir taču jābauda, vai ne? Šodien ar Evelīnu sapratām, ka nekad mūsu vakari nav beigušies tā, kā bijām plānojušas.. un tas ir tik ideāli.. spontānās idejas mums padodās vienkārši lieliski! Un pats labākais -mūsos ir spēks! (:
*Vārdadiena
Kā tad bez vārdadienas svinībām? Tas bija fantastiski!!!
Man ļoti negribējās svinēt savus svētkus tā tradficionāli, līdz ar to man tika sarīkota pārsteigumu ballīte ^^ Viss sākās ar to, ka plkst. 15:00 man bija jābūt gatavai - mugursomā salikta kaudze ar dažādām absurdām lietām, kuras man, pēc visiem norādījumiem, bija obligāti jāņem līdzi. Diezgan smieklīgi! :D Tā nu tiku iesēdināta mašīnā un ar aizsietām acīm gaidīju ,kas notiks tālāk.. pēc kādas pusotras stundas mēs apstājāmies. Atveru acis - ieraugu vienkārši daudz krāsainus kokus - apmulsums. Pēkšņi atjēdzos, ka esmu Siguldā. Un tad seko pats pats lieliskākais - māsa paziņo, ka pēc stundas mēs lecam ar GUMIJU! sasodīts, tas bija lieliski! Sajūtas bija viennozīmīgi fantastiskas! Un jā, noteikti to darīšu vēlreiz, bet nu vairs nelekšu no 45metriem, bet gan noteikti no kādas augstākas vietas! YEAH! :) Un pēctam sekoja pārģērbšanās mašīnā un lielā draugu buča Klondaikā! Tā patiesi bija labākā vārdadiena, kāda jelkad man bija bijusi! PALDIES ^^
*Aktivitātes
Arī sabiedriskajā dzīvē noteikti neesmu pieklususi.. man ir paveicies ar to, ka gandrīz katru nedēļas nogali gadās kāds darbiņš! Šajā nedēļas nogalē vadīju bērnu rītu Forum Cinemas, bet jau nākamnedēļ - Adidas Grafitti Festivālu ^^ Tā ir tik lieliska pieredze, un ,protams, gandarījums arī! Ir TIK patīkama sajūta darīt kaut ko labu, radīt bērnos smaidu, prieku. Ah! Ā, pavisam aizmirsu - Evelīna skolas daiļrunāšanas konkursā ieguvca PIRMO vietu ar MANU dzejoli ^^ Prieciņās viņai un prieciņš man! Bija tik patīkami dzirdēt tik daudz jauku vārdu no skolotājiem ,skolēniem.. tiešām negaidīti daudz atzinības.. (:

*Vispār - dzīve rit uz priekšu tik ātri, ka brīžiem pat liekas, ka nepaspēšu ielekt šajā vilcienā! Bet ir taču arī vēl viena iespēja - gaidīt nākamo, vai ne?
Šobrīd esmu emociju pārpilna, laikam rudens vainīgs... bet tas taču ir labi! Katru dienu nēsāju līdzi savu veco filmiņaparātu, lai varētu iemūžināt katru krāsaino dzīves brīdi.. vēl tikai seši kadri un tad jau došos attīstīt filmiņu! Noteikti būs tik interesanti paskatīties, kā tad man ir gājis pēdējā laikā! Apsolu, ka arī Tev no tā kāds prieciņš tiks ^^

Nu gan - došos atpakaļ pie darba!
Novēlu Tev katrā dienā atrast ko īpašu.. vakarā, kad dodies gulēt, pajautā pats sev - ko labu es esmu šodien izdarījis? Kas šodien man lika smaidīt? Ko es izdarīju pareizi/nepareizi? Tas noteikti palīdzēs būvēt nākamās dienas skaistākas, siltākas un laimīgākas! LAI LAIMES LĀCIS IEGRIEŽĀS ARĪ TAVĀ SIRSNIŅĀ :* bučas!

pirmdiena, 2010. gada 30. augusts

Dzīve kā filmās pt.2


/kā jau katrā filmā - ir nepieciešama daļa, kurā viss tiek sarežģīts, arī viņas filma noteikti nespēja bez tā iztikt/
Laiks rit, bija jau pagājusi aptuveni nedēļa kopš viņi pēdējo reizi satikās. Nekādu zvanu, nekādu sms, nemaz nerunājot par vēstulēm. Viņa sēž darbā, ar domu, ka viss, viņi taču vairs nesatiksies. Viņa taču nebūs tā, kas viņam rakstīs pirmā, varbūt, tas nebija liktenis?! Dienas pilnas dažādiem piedzīvojumiem, kas,protams, nav tik krāsaini kā ballīšu nakts raibumi, bet tomēr! Un viņa jau ir aizmirsusi par viņu. "Ja tas būtu bijis liktenis - viss izvērstos pavisam citādāk" ,viņa domā.
Rīts. Kafija. Darbs. Viņa domā par nākamās dienas ballīti un gaida, kad viņas sirdsmeitene pie viņas atnāks. Un te pēkšņi - sms. Neko nedomājot, viņa atver šo ziņu un ieraugot sūtītāja vārdu pēkšņi izplaukst platā smaidā - viņš. Viņš, kurš bija pazudis uz nedēļu, pamatīgi atvainojās par visu un turpina viņu nobērt ar kaudzi jautājumiem! Viņa smaida.
Ballīte. Viņa jūt, ka viņš ir tas, kas viņas ballīti padarījis krāsaināku, pat neesot tajā. Labais garastāvoklis viņu nepamet līdz pat pirmajiem saules stariem, līdz pat nākamajām sms. Viņa jūtas laimīga par to, ka ir kāds, kas par viņu uztraucās, domā, un pat virtuāli saskandina, kad viņa to lūdz!
Dienas paiet, viņi turpina sazināties, bet tā arī pietrūkst laika, lai satiktos! Drīz, pavisam drīz, viņa apsola!
5diena. Viņa beidzot bija nolēmusi palikt mājās, bet ,protams, šis plāns izjūk un viņa dodas lielpilsētas virzienā, lai izbaudītu trako nakts dzīvi tur! Viņi sarunā satikties klubā, bet ,diemžēl, viņai bija jādodas prom, rīt taču svarīga diena, vai ne? Viņš apsola, ka nākamajā dienā viņu obligāti apciemos tur - Jūrmalā! Viņa smej un saka - labi, labi, turēšu Tevi pie vārda!
6diena. Visa diena pavadīta steigā un stresā, jo uztaisīt pasākumu priekš 180 dalībniekiem 7 cilvēku "lielā" komandā nebūt nav viegli. Vakars, viņa beidzot satika sen nesatiktos, jaukos cilvēkus, kas viņu iepriecināja ar faktu, ka nebūt nav palikuši iedomīgāki vai visādi citādi neīstāki, laikam ritot! Un te pēkšņi ziņa - viņš brauc pie viņas. Smaids.
Nakts. Viņi sēž pie viņas, mazā, pavisam šaurā draugu lokā, smejas un pēkšņi viņa saprot, ka tas taču bija tas, ko viņa bija vēlējusies ,guļot zem klajas debess, zvaigžņu lietus laikā! Ir! Un nu viņas puncī riņķo pavasaris, jo ir kāds, kas maigi noskūpsta atvadoties, pamostoties, vai vienkārši tāpat profilaksei, tā teikt! (:

Un tātad, kāda tad ir šīs filmas, kas pavisam noteikti nav balstīta uz patiesiem notikumiem, morāle?
Vēlaties, mīļie, sapņojiet un stāstiet savus sapņus citiem , jo tieši tas ir veids, kā pierunāt tos piepildīties! Ticat, ka katrs no jums var būt kaut uz mirkli laimīgs! nekas nav mūžīgs, tieši tādēļ ir jābauda, jātver katrs mirklis, ko dzīve mums sniedz. Vismaz, kā es saku, "būs ko stāstīt mazbērniem". Mēs taču dzīvojam vienreiz!
Veiksmi vēlot, jaunajam mācību gadam sākoties - Jūsu Anete, kura smaida (:

svētdiena, 2010. gada 15. augusts

Es šodien sacerēju dziesmu!


Nosaukumu gan vēl īsti nemāku atrast. Pārmaiņas, izjūtas un garlaicība darbā dara savu. labi, ka vismaz klavieres turpat blakus :)

Pārlieku daudz sajūtas
manu prātu jauc!
jautājumu mudžekļi
un atbilžu tik daudz.

Aizver acis ieklausies
kāds Tavu vārdu sauc!
Pieliec roku un sajūti
tā mana sirds, kas tavu sauc.

*Es nevaru, negribu saprast ,kas notiek kad
sajūk un sabrūk viss, kas ir bijis tavs!
Es neticu, neļaušu sevi tā sāpināt,
jo tu biji tas, kas mani par savu sauc!

Nedrošības sajūta
un asaru tik daudz
cieši sevī ieslēdzos
...jo tu biji tas, kas mani par savu sauc

trešdiena, 2010. gada 11. augusts

Zvaigžņu lietus


Šonakt debesu spīdekļi solās krist.. lai arī cik ļoti man gribētos to redzēt, es atļaušos sēdēt tepat, ar glāzi banānu sulas un kaut kādu milzīgu smagumu krūtīs..
kādēļ?
tādēļ, ka es kā tāds kartupeļu maiss esmu sasūkusies ar dikti daudz negatīviem kartupeļiem..

trešdiena, 2010. gada 4. augusts

Dzīve kā filmās pt.1


Viņa pamodās no saules stariem, kas spīdēja tieši sejā. Apkārt esošā rosība tā vien mudināja viņu ātrāk celties, iztīrīt zobus un sākt darboties savā teltī! Ir taču "Positivus" ,sasodīts! (: Viņa sajuta uztraukumu.. būs taču tik daudz jaunu emociju, tik daudz jaunu notikumu, būs taču lieliski, vai ne? Tā nu viņa kopā ar līdzīgi domājošajiem sāka savu darba dienu. Cilvēks pēc cilvēka, smiekli, smieklīga koķetēšana ar klientiem.. viss taču pieder pie lietas! Un tad.. viņš (izskatīgs, ar patīkamu smaidu un viennozīmīgi ļoti draudzīgs) pienāca viņai klāt un uzaicināja uz kādu "spēli", jo viņam taču būs garlaicīgi spēlēt "Tanciņus" vienam! Viņa pasmaida. Tā nu viņi tur sēž un spēlējās, viens uz otru neskatoties, ik pa brīdim minot pāris vārdus, kas pirmajā brīdī liekas "muļķības" , kā viņš saka. Laiks rit, bet viņi sēž un smaida. Ir laiks doties. Viņš aiziet. Bet viņa turpina ierasto dienas gaitu!
Ir pagājusi nedēļa. Cēsis. Viņa dodas uz dažādām vietām, bauda mākslas klātbūtni un smeļas iedvesmu vietējos tirdziņos.. un tad pienāca nakts! Viņas dodas uz vietējo klubu lai iedzertu pāris kokteiļus, padejotu un ,protams, labi pavadītu laiku! Kokteiļi ir, bet atmosfēra nav īpaši tuva viņas sirdij, viņas dodas prom, pa ceļam satiekot pazīstamu meiteni, kas mudina viņas doties uz nesen atvērto klubu, kas visnotaļ viņām ies labāk pie sirds nekā plastmasas cilvēku vērošana vietējā "Pussijā". Gājiens pa skaistām, šaurām ieliņām, kas spēcīgi atgādina Vecrīgas dvašu liek viņām justies labāk. Viņas ir ieradušās! Pēc pāris kokteiļiem, viņas nolemj mazliet padejot, jo kā reizi tieši ir nomainījušies Dj un skan patiesi baudāma mūzika. Viņas dejo. Bet viņu nepamet tāda sajūta, ka kāds viņu novēro un pēkšņi ātrs skatiens uz dj pusi.. un tur ir viņš, puisis ar kuru izspēlētas sasodīti daudz "Tanciņu" partijas un pat biljards, kur viņš prasmīgi viņu uzvarēja. Skatiens, smaids, un viņa dodas pie Dj pults lai viņu samīļotu. "Bet tu tikai nekur nepazūdi, labi? " , viņš smaidot viņai jautā.. "Protams, ka ne", viņa pasmaida! Dejas, trakas dejas līdz pat septiņiem rītā un viņi dodas prom no kluba kopā.. numuru salīdzināšana un atvadu skūpsts. Viņš aiziet.
Rīts. Viņa atver acis un pārbauda telefonu lai pārliecinātos, ka tiešām tas nav bijis sapnis. Viņa pasmaida. Sms, seko viena pēc otras. Viņi abi smejas "liktenis" tas esot, jo kā tas var būt, ka tieši TAD viņam jāspēlē tieši TUR un tieši TAD viņai jāaiziet TUR. Jocīgi, vai ne? Laiks doties mājup, viņa sakravā ceļa somu un visu ceļu ar viņu sazinoties dodas lielpilsētas virzienā. Mājas. Miegs. Smaids nepazūd.
Rīts, viņa pieceļas ar smaidu uz lūpām. Pāris sarakstes un lēmums doties uz lielpilsētu, lai satiktu draugus un noskatītos filmu. Ziņa viņam. Viņš atbild.
Vakars, viņa sēž Vērmaņdārzā ,ziņa, 10 minūtes un viņš jau sēž viņai blakus. Viņi smaida. Un tad, gluži kā filmās viņi devās uz vietējo cafe, lai iemalkotu ko nu kurš. Sarunas par visu, par mākslu, mūziku, sportu, ballītēm. Viņš apsolās vīnu apciemot tur - Jūrmalā. Viņš samaksā rēķinu un viņi dodas prom.. kur? tur, kur acis rāda! Viņš viņu uzaicina doties pie viņa, viņš tikko esot iekārtojis dzīvokli un vēl taču jāatrod īpašā bilde. Viņa piekrīt. Sarunas, smiekli, lifts, kas atgādina teksasas "rančo" bāru durvis, viņi ir klāt. Pēc pāris kopā pavadītām stundām, kad tiek izrunāts viss, kas vien uz mēles, viņa lūdz lai viņš viņu pavada līdz otrajām mājām. Viņš pasmaida.
Nakts. Rīga smaržo pēc klusuma un miera. Viņas soļi atbalsojās pret māju sienām. Viņi ir klāt. Satraukums, acu skatieni sadurās viens pret otru un vēl viens mirklis un viņi skūpstās. Sajūta tāda, it kā pasaules laiks ir apstājies. Apkārt dzirdamie cilvēku soļi liekas mazsvarīgi. Lai, jel! Viņi ar grūtībām atraujas viens no otra, gluži kā magnēts būtu viņus turējis cieši kopā.Atvadas. Atslēgas, durvis, viņa iekrīt gultā un nepārtraukti domā par to, cik gan dzīve ir skaista!
Rīts. Viņas tauriņi nespēj rimties ik mirkli atgādinot par savu klātbūtni. Viņa pasmaida un nodomā "Dzīvē taču mēdz notikt kā filmās, vai ne? " (:

sestdiena, 2010. gada 24. jūlijs

Jimmy eat world - Night Drive mp3


Pat īsti nezinu, vai šovakar ir tas īstais vakars, īstā noskaņa, lai rakstītu te! Bet nu - par skādi nenāks, vai ne? Tāpat es zinu tikai kādus 3 cilvēkus, labākajā gadījumā, kas ik pa laikam ielūkojās manos domu tīmekļos! (: paldies vismaz viņiem par uzticību.
Anete pēdējā laikā atrodas nepārtrauktā darbībā! Esmu sapratusi kā apvienot darbu ar pamatīgu ballēšanos - iznāk lieliski! Pat paspēju šorīt ierasties laicīgi neskatoties uz vētraino nakts dzīvi lielpilsētā, manās 3 mīļākajās vietās - Forumā, Ģertrūdes ielā un ,protams, Pulkvedī (: he, vismaz prieks, ka apsargs jau ir tā apradis ar mūsu kompāniju 5dienu/6dienu vakaros, ka pat dokumentus vairs neuzskata par vajadzību pārbaudīt :D
Vispār es jūtos laimīga! (man pašai riebjās lasīt ierakstus, kuros atrodams šāds teikums, bet nu piedodiet - šodien neesmu savā ādā :D )
Kādēļ laimīga? Tādēļ, ka viss ir labi, protams, vienmēr var arī savilkt pāris mīnusiņus savā what to do listē, bet nu par to nebūt nav jādomā. ir taču JĀBAUDA, vai ne? (:
Ak jā, sēžot darbā man ir ļoti daudz brīva laika, līdz ar to - atkal esmu pievērsusies dzejai (: Šī te mazā , patiesībā pilnīgi nevajadzīgā raksta beigās pievienoju vienu no maniem jaunākajiem veikumiem - ceru, ka patiks! Ā, un jā.. ja Tu šo te lasi, tad lūdzu atzīmējies komentāros, vienkārši mani patiesi interesē cik daudz cilvēki lasa manus domu lidojumus :) cheers!

(dzejolis bez nosaukuma)

Pienāc tuvāk - ieskaties
viņai apzeltīts rāmis,
bet iekšā - tukšs.
Gribēt Tu vari, bet necenties
beigās smagi aprausies.
nepaliec dumjš

Ieprogrammēts smaids,
Samākslotas sajūtas
viņa iekšēji skumst!
piekļauties Tu gribi, bet necenties
vari smagi aplauzties..
nekļūsti skumjš

Viņa iekšēji auksta,
bet tavu vārdu sauc!
viņu kāds rausta
bet prātā tikai Tu, mans draugs!

otrdiena, 2010. gada 6. jūlijs

Chuu - Almost yours mp3.


Lai arī dziesmiņa vairāk atbilst tam ziemīgajam laikam, šonakt tā skan tik labi kā nekad! Jau kuro dienu cenšos tikt ar sevi galā.. sakopot domas, salikt visu pa plauktiņiem. Visu ierāmēt un atstāt milzīgajā atmiņu albūmā... un aizmirst!
Šovakar debesis rādija satriecoši skaistas krāsas, un mēs jūrā vērojām divas saules rietam! Un man tik ļoti gribās pabūt prom, prom no visa, no cilvēku burzmas, skauģiem, slačīgajām tantēm/meitenēm uz katra stūra un pabūt pašai ar sevi!
Šovakar kaut kas nomāc viņas dvēseli.

ceturtdiena, 2010. gada 1. jūlijs

...un viņa turpina rakstīt


"Un tad mēs abi
Cauri padebešiem
Zvaigznes skaitīsim,
Acīm pievērtām"
Rīts, viņa atvēra acis un pasmaidīja - ir jau pirmā Jūlija diena! (: Saules stari izspiežas cauri loga rūtīm un spīd viņai tieši sejā! Labrīt, Saule! Viņa ieritinās segā un dodas lejā uztaisīt sev rīta kafiju, jā,bez kafijas viņai dienu iesākt ir grūti, viņai patīk, kā garšo kafija agros rītos! Un tad, paņēmusi lielo rīta kafijas krūzi viņa dodas laukā, vienalga par to, ka mugurā ir tikai pidžamma un mati ir nobužinājušies līdz pēdējam - vienalga! šis ir viņas rīts (: nosēdusies uz lieveņa viņa raudzījās debesīs - meklēja ,kur viņas mākoņu ferma ir pazudusi! Viņai nevajag spēlēt "fermu" kādā no interneta portāliem - viņai ir pašai sava ferma - māķoņzvēriņu ferma! Šodien viņā sēž patīkama sajūta, kas notiks tālāk?