Dzīve kā filmās pt.2

/kā jau katrā filmā - ir nepieciešama daļa, kurā viss tiek sarežģīts, arī viņas filma noteikti nespēja bez tā iztikt/
Laiks rit, bija jau pagājusi aptuveni nedēļa kopš viņi pēdējo reizi satikās. Nekādu zvanu, nekādu sms, nemaz nerunājot par vēstulēm. Viņa sēž darbā, ar domu, ka viss, viņi taču vairs nesatiksies. Viņa taču nebūs tā, kas viņam rakstīs pirmā, varbūt, tas nebija liktenis?! Dienas pilnas dažādiem piedzīvojumiem, kas,protams, nav tik krāsaini kā ballīšu nakts raibumi, bet tomēr! Un viņa jau ir aizmirsusi par viņu. "Ja tas būtu bijis liktenis - viss izvērstos pavisam citādāk" ,viņa domā.
Rīts. Kafija. Darbs. Viņa domā par nākamās dienas ballīti un gaida, kad viņas sirdsmeitene pie viņas atnāks. Un te pēkšņi - sms. Neko nedomājot, viņa atver šo ziņu un ieraugot sūtītāja vārdu pēkšņi izplaukst platā smaidā - viņš. Viņš, kurš bija pazudis uz nedēļu, pamatīgi atvainojās par visu un turpina viņu nobērt ar kaudzi jautājumiem! Viņa smaida.
Ballīte. Viņa jūt, ka viņš ir tas, kas viņas ballīti padarījis krāsaināku, pat neesot tajā. Labais garastāvoklis viņu nepamet līdz pat pirmajiem saules stariem, līdz pat nākamajām sms. Viņa jūtas laimīga par to, ka ir kāds, kas par viņu uztraucās, domā, un pat virtuāli saskandina, kad viņa to lūdz!
Dienas paiet, viņi turpina sazināties, bet tā arī pietrūkst laika, lai satiktos! Drīz, pavisam drīz, viņa apsola!
5diena. Viņa beidzot bija nolēmusi palikt mājās, bet ,protams, šis plāns izjūk un viņa dodas lielpilsētas virzienā, lai izbaudītu trako nakts dzīvi tur! Viņi sarunā satikties klubā, bet ,diemžēl, viņai bija jādodas prom, rīt taču svarīga diena, vai ne? Viņš apsola, ka nākamajā dienā viņu obligāti apciemos tur - Jūrmalā! Viņa smej un saka - labi, labi, turēšu Tevi pie vārda!
6diena. Visa diena pavadīta steigā un stresā, jo uztaisīt pasākumu priekš 180 dalībniekiem 7 cilvēku "lielā" komandā nebūt nav viegli. Vakars, viņa beidzot satika sen nesatiktos, jaukos cilvēkus, kas viņu iepriecināja ar faktu, ka nebūt nav palikuši iedomīgāki vai visādi citādi neīstāki, laikam ritot! Un te pēkšņi ziņa - viņš brauc pie viņas. Smaids.
Nakts. Viņi sēž pie viņas, mazā, pavisam šaurā draugu lokā, smejas un pēkšņi viņa saprot, ka tas taču bija tas, ko viņa bija vēlējusies ,guļot zem klajas debess, zvaigžņu lietus laikā! Ir! Un nu viņas puncī riņķo pavasaris, jo ir kāds, kas maigi noskūpsta atvadoties, pamostoties, vai vienkārši tāpat profilaksei, tā teikt! (:

Un tātad, kāda tad ir šīs filmas, kas pavisam noteikti nav balstīta uz patiesiem notikumiem, morāle?
Vēlaties, mīļie, sapņojiet un stāstiet savus sapņus citiem , jo tieši tas ir veids, kā pierunāt tos piepildīties! Ticat, ka katrs no jums var būt kaut uz mirkli laimīgs! nekas nav mūžīgs, tieši tādēļ ir jābauda, jātver katrs mirklis, ko dzīve mums sniedz. Vismaz, kā es saku, "būs ko stāstīt mazbērniem". Mēs taču dzīvojam vienreiz!
Veiksmi vēlot, jaunajam mācību gadam sākoties - Jūsu Anete, kura smaida (:

Es šodien sacerēju dziesmu!

Nosaukumu gan vēl īsti nemāku atrast. Pārmaiņas, izjūtas un garlaicība darbā dara savu. labi, ka vismaz klavieres turpat blakus :)

Pārlieku daudz sajūtas
manu prātu jauc!
jautājumu mudžekļi
un atbilžu tik daudz.

Aizver acis ieklausies
kāds Tavu vārdu sauc!
Pieliec roku un sajūti
tā mana sirds, kas tavu sauc.

*Es nevaru, negribu saprast ,kas notiek kad
sajūk un sabrūk viss, kas ir bijis tavs!
Es neticu, neļaušu sevi tā sāpināt,
jo tu biji tas, kas mani par savu sauc!

Nedrošības sajūta
un asaru tik daudz
cieši sevī ieslēdzos
...jo tu biji tas, kas mani par savu sauc

Zvaigžņu lietus

Šonakt debesu spīdekļi solās krist.. lai arī cik ļoti man gribētos to redzēt, es atļaušos sēdēt tepat, ar glāzi banānu sulas un kaut kādu milzīgu smagumu krūtīs..
kādēļ?
tādēļ, ka es kā tāds kartupeļu maiss esmu sasūkusies ar dikti daudz negatīviem kartupeļiem..

Dzīve kā filmās pt.1

Viņa pamodās no saules stariem, kas spīdēja tieši sejā. Apkārt esošā rosība tā vien mudināja viņu ātrāk celties, iztīrīt zobus un sākt darboties savā teltī! Ir taču "Positivus" ,sasodīts! (: Viņa sajuta uztraukumu.. būs taču tik daudz jaunu emociju, tik daudz jaunu notikumu, būs taču lieliski, vai ne? Tā nu viņa kopā ar līdzīgi domājošajiem sāka savu darba dienu. Cilvēks pēc cilvēka, smiekli, smieklīga koķetēšana ar klientiem.. viss taču pieder pie lietas! Un tad.. viņš (izskatīgs, ar patīkamu smaidu un viennozīmīgi ļoti draudzīgs) pienāca viņai klāt un uzaicināja uz kādu "spēli", jo viņam taču būs garlaicīgi spēlēt "Tanciņus" vienam! Viņa pasmaida. Tā nu viņi tur sēž un spēlējās, viens uz otru neskatoties, ik pa brīdim minot pāris vārdus, kas pirmajā brīdī liekas "muļķības" , kā viņš saka. Laiks rit, bet viņi sēž un smaida. Ir laiks doties. Viņš aiziet. Bet viņa turpina ierasto dienas gaitu!
Ir pagājusi nedēļa. Cēsis. Viņa dodas uz dažādām vietām, bauda mākslas klātbūtni un smeļas iedvesmu vietējos tirdziņos.. un tad pienāca nakts! Viņas dodas uz vietējo klubu lai iedzertu pāris kokteiļus, padejotu un ,protams, labi pavadītu laiku! Kokteiļi ir, bet atmosfēra nav īpaši tuva viņas sirdij, viņas dodas prom, pa ceļam satiekot pazīstamu meiteni, kas mudina viņas doties uz nesen atvērto klubu, kas visnotaļ viņām ies labāk pie sirds nekā plastmasas cilvēku vērošana vietējā "Pussijā". Gājiens pa skaistām, šaurām ieliņām, kas spēcīgi atgādina Vecrīgas dvašu liek viņām justies labāk. Viņas ir ieradušās! Pēc pāris kokteiļiem, viņas nolemj mazliet padejot, jo kā reizi tieši ir nomainījušies Dj un skan patiesi baudāma mūzika. Viņas dejo. Bet viņu nepamet tāda sajūta, ka kāds viņu novēro un pēkšņi ātrs skatiens uz dj pusi.. un tur ir viņš, puisis ar kuru izspēlētas sasodīti daudz "Tanciņu" partijas un pat biljards, kur viņš prasmīgi viņu uzvarēja. Skatiens, smaids, un viņa dodas pie Dj pults lai viņu samīļotu. "Bet tu tikai nekur nepazūdi, labi? " , viņš smaidot viņai jautā.. "Protams, ka ne", viņa pasmaida! Dejas, trakas dejas līdz pat septiņiem rītā un viņi dodas prom no kluba kopā.. numuru salīdzināšana un atvadu skūpsts. Viņš aiziet.
Rīts. Viņa atver acis un pārbauda telefonu lai pārliecinātos, ka tiešām tas nav bijis sapnis. Viņa pasmaida. Sms, seko viena pēc otras. Viņi abi smejas "liktenis" tas esot, jo kā tas var būt, ka tieši TAD viņam jāspēlē tieši TUR un tieši TAD viņai jāaiziet TUR. Jocīgi, vai ne? Laiks doties mājup, viņa sakravā ceļa somu un visu ceļu ar viņu sazinoties dodas lielpilsētas virzienā. Mājas. Miegs. Smaids nepazūd.
Rīts, viņa pieceļas ar smaidu uz lūpām. Pāris sarakstes un lēmums doties uz lielpilsētu, lai satiktu draugus un noskatītos filmu. Ziņa viņam. Viņš atbild.
Vakars, viņa sēž Vērmaņdārzā ,ziņa, 10 minūtes un viņš jau sēž viņai blakus. Viņi smaida. Un tad, gluži kā filmās viņi devās uz vietējo cafe, lai iemalkotu ko nu kurš. Sarunas par visu, par mākslu, mūziku, sportu, ballītēm. Viņš apsolās vīnu apciemot tur - Jūrmalā. Viņš samaksā rēķinu un viņi dodas prom.. kur? tur, kur acis rāda! Viņš viņu uzaicina doties pie viņa, viņš tikko esot iekārtojis dzīvokli un vēl taču jāatrod īpašā bilde. Viņa piekrīt. Sarunas, smiekli, lifts, kas atgādina teksasas "rančo" bāru durvis, viņi ir klāt. Pēc pāris kopā pavadītām stundām, kad tiek izrunāts viss, kas vien uz mēles, viņa lūdz lai viņš viņu pavada līdz otrajām mājām. Viņš pasmaida.
Nakts. Rīga smaržo pēc klusuma un miera. Viņas soļi atbalsojās pret māju sienām. Viņi ir klāt. Satraukums, acu skatieni sadurās viens pret otru un vēl viens mirklis un viņi skūpstās. Sajūta tāda, it kā pasaules laiks ir apstājies. Apkārt dzirdamie cilvēku soļi liekas mazsvarīgi. Lai, jel! Viņi ar grūtībām atraujas viens no otra, gluži kā magnēts būtu viņus turējis cieši kopā.Atvadas. Atslēgas, durvis, viņa iekrīt gultā un nepārtraukti domā par to, cik gan dzīve ir skaista!
Rīts. Viņas tauriņi nespēj rimties ik mirkli atgādinot par savu klātbūtni. Viņa pasmaida un nodomā "Dzīvē taču mēdz notikt kā filmās, vai ne? " (: