Šo ierakstu iesākšu ar Headline "Kur pazudis viss" lieliskajām rindām - dzīvojot dzīvi liekās, ka esmu kādā filmā, tur viens ar otru, otrs trešo silda. Pēc tam uz apli pa lielu riņķi, nesaki man ,ja tā nedomā.
Kā naglai uz galvas, ne? :)
Un nē, šis teksts nav attiecināms uz kaut kādiem notikumiem vai kā savādāk. Piedūros šai grupai, jo vakar sanāca viņus paklausīties dzīvē.
Tātad:
Sāksim ar to, ka šis raksts vairāk ir domāts man pašai, jo nebūt nevēlos pazaudēt to lielisko sajūtu gammu, kāda mani pavada pēdējā laikā. Saka, ka to visu pierakstot un pēc tam pārlasot, var iegūt atkārtotas emocijas :)
Dzīve iet uz priekšu lielos apgriezienos. Varu tikai priecāties par to, ka esmu sakārtojusi savas sajūtas, domas, lietas un beidzot varu justies patiesi brīva. Kā jau teicu Lindai - beidzot ir tā, ka ir tāda viegluma sajūta, viss, ko saku nāk no manis pašas.
Laikam tiešām vajag pamatīgi nokrist, lai pēc tam varētu celties ar divkāršu spēku, sakārtotību un patieso vērtību izzināšanu.
Tam visam kā liels, liels bonuss nāca mana vakardiena, kad devos uz Give and Get veidoto prepārtiju, kas tika radīts, lai sapazīstinātu vasaras festivāla (ar tādu pašu nosaukumu) radošo darbnīcu vadītājus un dalībniekus.
Pirmkārt - vieta bija vienkārši fantastiska. Jau sperot pirmos soļus , varēja just, ka tur valda lieliska harmonija un pozitīvas emocijas, par ko vien liecināja Budas attēli, mīksts paklājs ar spilveniem un krūze ,piepildīta ar piparmētru tēju.
Otrkārt - visi cilvēki, kas bija ieradušies, nāca pēc brīvprātības principa. līdz ar to visi vēlējās kaut ko iegūt un kaut ko dot, kas atbilst festivāla galvenajai domai. Vadītāji bija vienkārši lieliskas personības ,no kurām viennozīmīgi var mācīties to, ka lai arī cik grūti būtu, ir jātic saviem sapņiem un jātiecās pēc saviem mērķiem, lai sasniegtu pilnīgu laimību un tu pats justos, kā viņi teica "kā lidotājs". Prātā palicis kāda puiša teiktais "Kad Tev ir grūti, kad tu saslimsti vai vienkārši jūties slikti, tas nozīmē, ka Tu esi mazliet novirzījies no sava līdzsvara. Katram līdzsvars ir citādāks, tādēļ ir jāatrod savs un jācenšās sevi tur noturēt. Ja arī mazliet "noej no ceļa" nav jāpārdzīvo, bet gan jācenšas tikt atpakaļ līdzsvarā". Tu esi atradis savu līdzsvaru?
Treškārt- radošās darbnīcas bija tik interesantas un saistošas, ka tu pat gribēdams nespēj noturēties malā un tā vien gribas visur iesaistīties. Paspējām gan pamācīties dejot Stepu, iekarst ugunīgajos salsas ritmos, dejot Capoeiru dzīvās mūzikas pavadībā, pamācīties žonglēt (sapratu, ka 3 bumbiņas man jau ir par daudz :D ), kā arī beigās ieklausīties simpātiskās grupas Headline melodijās. Protams, ka parādijām arī to, ar ko mēs nodarbojamies, spēlējām dažādas jautras un interesantas spēles, runājām, smējāmies. Vienvārdsakot- fantastiski pavadīta 6diena!
Kad devos mājās, biju tik ļoti emocionāli piepildīta, ka vienkārši nespēju beigt smaidīt, neskatoties uz lielo nogurumu un 4ām gulētām stundām.
Man bail, ka drīz viss atkal varētu mainīties, atkal varētu uzbrukt kārtējie pābaudījumi, atkal varētu pazaudēt savu līdzsvaru, bet tikmēr es atļaušos papriecāties par lielisko laiku laukā, fantastiskajiem cilvēkiem, kuri iepazīti šīs nedēļas nogalē un tiem, kuri ir mani draugi jau ilgāku laiku. Vienkārši - lai arī cik grūti būtu, ir jāspēj novērtēt to labo, kas ir visapkārt, ir jānovērtē tas, kas mums ir dots. Kā viens puisis vakar teica - lai arī mēs vēl to neapzināmies - Viss, ko vien vajag, ir mūsos.
Izbaudiet, vienkārši izbaudiet!
