otrdiena, 2010. gada 30. novembris

Whats my name?


Tā jau nu tas mūsu dzīvītēs ir iekārtots - vai nu nekas nenotiek , vai arī tieši pretēji - viss notiek absolūti vienlaicīgi!
Kādu laiku paspēju padzīvot "Dzīve kā filmās" ietvaros. Jāatzīst, ka tas bija lieliski! Sen nebija bijusi tāda sajūta, ka tad, kad braucot mašīnā sāk skanēt dziesma, TĀ dziesma, ko viņš nepārtraukti klausās - vēderā sāk dungot tauriņu melodijas.
Brīžiem tā vien liekas, ka dzīve ir tāda kā idille, ko būvējam paši. Lielākoties ar saviem darbiem un domām, kas iesēžas zemapziņā un ar laiku pārtop darbos.Katram tā idille ir citādāka. Vienam patīk miers, lauki, vai vismaz klusa apkārtne, nesteidzīgs dzīvesveids... bet citiem, arī man tajā skaitā, burzma, cilvēku pūļi, nepārtraukta steiga, skaļas ballītes. Laikam tieši tādēļ aizvien vairāk skaitu dienas, kad došos prom uz savu , iespējams, īsto vietu uz šīs pasaules - Lielbritāniju. Tas, protams, nenozīmē, ka esmu apņēmusies palikt tur dzūvot vai kā citādāk, iespējams, ka pēc studijām atgriezīšos LV.. kas to lai zin.. vēl jau viens gads jāstudē Latvijā, lai vismaz apzinātos to, vai tiešām manis izvēlētā profesija ir īstā. Kas to lai zin!
Bet jā, runājot par mērķiem un to sasniegšanu.. brīžiem ir tāda sajūta, ka vienkārši jānolaiž rokas, jāpadodās, jo, dzirdot visas tās preteklības, ko mazās ,piedodiet par izteicienu, smadzenītes mēdz izspļaut, pilnīgi gribas ļaut pašiem visu izdarīt. (šeit neiet runa tikai par skolu) kam man? Bet nē, es neesmu (un labi vien ir, ka neesmu) tāda kā tās iepriekš pieminētās būtnes. Es nepadodos un eju cauri šķēršļiem, jo, manuprāt, katra lieta, ko Tu jebkad esi piedzīvojis, ir jāuztver kā pieredze, kā savas dzīves papildinājums.. tā, lai būtu prieks par to, ka ar Tevi lepojās, ka Tevi atbalsta un saka - jā, Tu taču esi viens darbīgs cilvēks! Jāatzīst, ka tiešām bija ļooti patīkami dzirdēt to, kā skolas vadība par mani saka maniem vecākiem.. tas bija tāds liels stimuls, lai turpinātu iesākto, jā! (:
*Un tagad par laimību!
Kas ir laimība? Piepildījums, sevis apzināšana, izprašana, ATKLĀTUMS, kuru pēdējā laikā ļoti uzsveru.. vai Tevī mīt laimība?
Zini, kas vēl spēj izkrāsot laimību? Labi pavadīts laiks! Tam par ļoti lielu piemēru noteikti kalpo mana pagājušā nedēļas nogale, kuru atļāvos pilnībā veltīt savai ballīšdāmai. Tik lieliski liekas tas, ka mums nevajag nekādu alkaholu, lai varētu lieliski izdejoties, izārdīties, ākstīties, strādāt smieklīgas muļķības.. vienkārši nevajag! ^^ Lieliski nodejota, nosmieta, norunāta nedēļas nogale! Un tam pa vidu "Rihanna - Whats my name? "
Pat īsti nezinu, kādēļ šovakar nolēmu šeit kaut ko uzrakstīt, bet nu vienkārši vēlējos ar kādu parunāt!
Lai Tev sniegota šī nedēļa un daudz daudz daudz piepildītas laimības!

svētdiena, 2010. gada 21. novembris

True colors by Glee


Dzīve kā filmās ir atgriezusies!

otrdiena, 2010. gada 9. novembris

Mazliet kailāk.


Reizēm man liekas , ka ar mani Dieviņš trenējas kā ar futbolbumbu. Atvelk kāju un gāž pa ribām. (Cik nu Dieviņš vispār var gāzt!) Un nekā es nezinu, ar ko viņš spēlē. Piespēlējis mani velnam vai Firsovam, vai Pelem, vai tur puikām pagalmā, bet - nē, viņš spēlējas viens pats. Erceņģelis Miķelis stāv pie vārtiem, bet vārtos Dieviņš mani nesit, tad es varu izripot pasaulē. /Imants Ziedonis
Laikam šovakar esmu iegrimusi kaut kādās iekšējās sajūtās. Ar katru dienu, aizvien vairāk saprotu, ka cilvēki ir viena riebīga padarīšana. Tu dari visu ,lai tikai visiem būtu labi, bet kādēļ? kādēļ ļaut citiem tevi izmantot kā tādu futbolbumbu.. un ja nu man nepatīk futbols? Brīžiem mani pārņem tāda bezcerības sajūta. liekas, ka viss, ko dari ir absolūti bezjēdzīgi. un tu tikai centies un centies visu paspēt, skrien no punkta A uz punktu B, pēc tam C un visbeidzot D (un tā tas iet uz riņķi, riņķi vien). Ir brīži, kad sabrūku, piemēram, šovakar. Tad nākas atzīt tikai vienu - ir laiks domāt par sevi. TIKAI sevi.. vienmēr, lai arī ko Tu sāktu, sāc ar sevi. Tu noniecini citus? sāc ar sevi! Tu dod citiem padomus? sāc ar sevi! SĀC!