Tā, nu tas ir noticis arī ar mani.. es esmu saķērusi to nejauko gripas onkuli, kurš sen jau klejo tepat, mājas apkārtnē. Bet varbūt tā pat ir labāk? Vismaz ir laiks brīdi atvilkt elpu, palasīt pāris labas grāmatas un ,protams, gremdēties atmiņās.
Zini, ir tik patīkami, ka brīžos, kad Tev viss riebjas un tā vien gribas pazust kaut kur ārpus LV robežām, ir cilvēki, kas Tevi notur tepat. Tā ,laikam, ir draudzība, vai ne?
Tie ir tie cilvēki, ar kuriem vari runāt n-tās stundas un tik un tā neaptrūksies sakāmā.. vienmēr būs kas neizstāstīts, nepārspriests.. un zini kas ir tas pats labākais? lai arī kādas muļķības tu būtu sastrādājis, lai arī cik ļoti par tevi runātu.. viņiem tas viss ir pilnīgi pie kājas, jo viņi zin tavu patieso dabu un saka - "Nē, Anet, paliec tāda, nemainies citu dēļ. Tu taču esi traka.. tāda arī paliec!"
Ak vaimandieniņ, EVELĪN, kā es Tevi mīļoju ^^
Tā pat arī Jāni, Reini, Edžu, kuri pēdējā laikā kļuvuši mums daudz tuvāki par citiem. jā.
Un vēl... drīz, pavisam drīz man būs svētki. Ko es vēlos sev dzimšanas dienā? daudz daudz mīļos apkārt un lielu kūku ar 19 svecītēm un smaidus, smieklus, priekus, niekus. Vēlos laimību :) /Viņa iedomājās, kā nopūš svecītes un ievēlās vēlēšanos/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru