svētdiena, 2011. gada 17. aprīlis

Fall down five times, rise up six, jeb, vēstule sev


ANATOMIJA

*Sveikas, kājas
Zinu, ka jau sen vajadzēja jums atvainoties par tiem daudzajiem zilumiem, gravitācijas zaudēšanas vakariem un augstajiem papēžiem, kas brīžiem jūs noved pie samežģījumiem, kā tagad! Es vienkārši neapzinājos to, cik ļoti lieku jums ciesties.
Tad nu tagad jums saku lielu - piedod.

*Sveiks, vēder, jeb - puncīt
Tev es vēlos atvainoties par taureņu trūkumu. Zini, pavasaris tiešām ir kaut kur aizkavējies. Bet tu pacieties, es apsolu, ka taureņu izvirdums būs. Bet kad? to gan laiks rādīs. Tikmēr cienājies ar šokolādes konfektēm un piparmētru tēju, labi?

*Sirsniņ,
Zini, Tu laikam esi pelnījusi vienu no lielākajiem - piedod, jo tik daudz lielākas vai mazākas sāpes pēdējā laikā piemeklē Tevi aizvien biežāk. Paldies par to, ka vienmēr esi ļāvusi man Tevī ieklausīties, vienmēr esi ļāvusi sekot savai sirdsbalsij. Protams, ka ne vienmēr tieši šāds risinājums izrādās pareizāks, bet mēs taču no kļūdām mācāmies, vai ne? Piedod par to smagumu, kas jau kādu laiku gulstas uz Taviem pleciem, piedod par tiem grūtajiem vakariem, kad miera vietā saņem lielas, mitras ūdens lāses. Es centīšos visu vērst par labu!

*Sveika, galva
Arī Tev man ir ko teikt. Piedod par to milzu jucekli, ko esmu sastrādājusi pēdējo nedēļu laikā. Īpaši piedod par šodienu, kad tevi esmu nepārtraukti nodarbinājusi ar dažādām domām, dažādiem - "what if" variantiem. Es zinu, ka tu man palīdzēsi atrast to īsto risinājumu, vai ne? Es Tev uzticos.

kopā mēs tiksim ar visu galā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru