Parcik vakarnakt globālais tīmeklis mani saveda pilnīgā sviestā, nolēmu ieritināties zem siltās sedziņas ar pleijerīti ausīs un mazliet padrukāt pirms gulētiešanas..šeku reku - mans lidojums (:Pa pielijušām ,mitrām smiltīm dodoties pretī saulrietam, galvā plosās daudz dažādu domu. Kāpēc? Nu kāpēc mēs nevaram pagriezt laiku atpakaļ? Iedomājies, cik tas būtu jauki atgriezties atpakaļ bērnībā, tad, kad visparastākais taurenis bija kas īpašs, protams, nemaz nerunājot par tiem raibajiem, kurus varēja redzēt reti.
Iedomājies - atgriezties atpakaļ īpašajos dzīves brīžos! Pirmā simpātija, pirmā deja, pirmais solis uz skatuves, pirmais skūpsts, pirmie tauriņi vēderā.. (tā varētu turpināt mūžīgi) Jā, zinu, kļūstu mazliet sentimentāla!
(Tikko mp3 sāka skanēt Dzelzs Vilks - Ļauj Man Tevi )
Šī dziesma ,manuprāt, šodien skan īpaši labi. Jā!
Ak dieniņ, cik es būtu laimīga, ja kāds man šo dziesmu nodziedātu/nospēlētu! Nu nejau tā vienkārši, bet tā pa skaisto. Tad, kad līst! Tad kad to vismazāk gaidīšu! hmm.. (tikko sezi iztēlojos zem sarkana lietussarga)
Runājot par visu pagājušo.. varētu tikai runāt un runāt par kolosālo, jautro nedēļas nogali. Kā jau ierasts - trakas ballītes, daudz smieklu, laba kompānija, dejas, bildes, (krūmiņa spešal), u.t.t , bet nu šoreiz tas viss kaut kā likās īpaši forši. ir tik laba sajūta apzināties, ka apkārt ir tik daudz kolosālu cilvēku, kurus droši varu saukt par draugiem, saukt par savējiem! (:
Novēlu arī tev atrast tos īstos cilvēkus, tos, ar kuriem esi gatavs smieties un raudāt, dejot un dziedāt, skriet un klaigāt... BŪT! :)
Bet vispār - life goes up :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru