otrdiena, 2010. gada 25. maijs

Mans naktstauriņu pavasaris

Viņa atvēra acis, raudzījās tukšās istabas baltajos griestos un saprata, ka ir jau rīts, smaržīgs un bezrūpīgs. (viņa pasmaida un izstaipās) Šodien noteikti būs lieliska diena, viņa nodomāja, izliekdamās laukā pa logu ,lai ieelpotu lielpilsētas smaržu svētdienas rītā. Jā, Rīga arī mēdz smaržot patīkami. Viņa nosēdās uz palodzes un vēroja skrejošos ļaudis.. kādēļ gan vajag steigties tik jaukos brīvdienu rītos? es gan atļaušos mazliet pasapņot, viņa nodomāja. Šodiena būs mana diena!
Tā nu malkojot no lielās brokastu krūzes, kas pilna ar smaržīgu un sasodīti garšīgu kafiju, viņa ritināja domas par šīšdienas plāniem. Bet zini, varbūt pat labāk ir neplānot, dosimies tur, kur acis rāda! Viņa devās laukā, ar ģitāru uz muguras un milzīgu somu padusē, vērodama ļaudis, kas nāk pretī un mazliet nejēdzīgi smaida. es laikam izskatos gluži tāpat, viņa nodomāja un pasmaidīja tik pat muļķīgi kā apkārtējie. Pastaigājoties pa lielpilsētas ielām, viņa saprot, ka jā, šis ir viņas naktstauriņu pavasaris! vienalga par knišļiem, kas šogad ir īpaši aktīvi, vienalga, ka princis uz baltā zirga ir kaut kur aizkavējies, vienalga par nejaukām runām, kas apkārt klaiņo.. VIENALGA.. šis ir viņas naktstauriņu pavasaris (viņa laimīgi izstiepjās pirkstgalos un uzsmaida pavasara saules stariem)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru