trešdiena, 2010. gada 4. augusts

Dzīve kā filmās pt.1


Viņa pamodās no saules stariem, kas spīdēja tieši sejā. Apkārt esošā rosība tā vien mudināja viņu ātrāk celties, iztīrīt zobus un sākt darboties savā teltī! Ir taču "Positivus" ,sasodīts! (: Viņa sajuta uztraukumu.. būs taču tik daudz jaunu emociju, tik daudz jaunu notikumu, būs taču lieliski, vai ne? Tā nu viņa kopā ar līdzīgi domājošajiem sāka savu darba dienu. Cilvēks pēc cilvēka, smiekli, smieklīga koķetēšana ar klientiem.. viss taču pieder pie lietas! Un tad.. viņš (izskatīgs, ar patīkamu smaidu un viennozīmīgi ļoti draudzīgs) pienāca viņai klāt un uzaicināja uz kādu "spēli", jo viņam taču būs garlaicīgi spēlēt "Tanciņus" vienam! Viņa pasmaida. Tā nu viņi tur sēž un spēlējās, viens uz otru neskatoties, ik pa brīdim minot pāris vārdus, kas pirmajā brīdī liekas "muļķības" , kā viņš saka. Laiks rit, bet viņi sēž un smaida. Ir laiks doties. Viņš aiziet. Bet viņa turpina ierasto dienas gaitu!
Ir pagājusi nedēļa. Cēsis. Viņa dodas uz dažādām vietām, bauda mākslas klātbūtni un smeļas iedvesmu vietējos tirdziņos.. un tad pienāca nakts! Viņas dodas uz vietējo klubu lai iedzertu pāris kokteiļus, padejotu un ,protams, labi pavadītu laiku! Kokteiļi ir, bet atmosfēra nav īpaši tuva viņas sirdij, viņas dodas prom, pa ceļam satiekot pazīstamu meiteni, kas mudina viņas doties uz nesen atvērto klubu, kas visnotaļ viņām ies labāk pie sirds nekā plastmasas cilvēku vērošana vietējā "Pussijā". Gājiens pa skaistām, šaurām ieliņām, kas spēcīgi atgādina Vecrīgas dvašu liek viņām justies labāk. Viņas ir ieradušās! Pēc pāris kokteiļiem, viņas nolemj mazliet padejot, jo kā reizi tieši ir nomainījušies Dj un skan patiesi baudāma mūzika. Viņas dejo. Bet viņu nepamet tāda sajūta, ka kāds viņu novēro un pēkšņi ātrs skatiens uz dj pusi.. un tur ir viņš, puisis ar kuru izspēlētas sasodīti daudz "Tanciņu" partijas un pat biljards, kur viņš prasmīgi viņu uzvarēja. Skatiens, smaids, un viņa dodas pie Dj pults lai viņu samīļotu. "Bet tu tikai nekur nepazūdi, labi? " , viņš smaidot viņai jautā.. "Protams, ka ne", viņa pasmaida! Dejas, trakas dejas līdz pat septiņiem rītā un viņi dodas prom no kluba kopā.. numuru salīdzināšana un atvadu skūpsts. Viņš aiziet.
Rīts. Viņa atver acis un pārbauda telefonu lai pārliecinātos, ka tiešām tas nav bijis sapnis. Viņa pasmaida. Sms, seko viena pēc otras. Viņi abi smejas "liktenis" tas esot, jo kā tas var būt, ka tieši TAD viņam jāspēlē tieši TUR un tieši TAD viņai jāaiziet TUR. Jocīgi, vai ne? Laiks doties mājup, viņa sakravā ceļa somu un visu ceļu ar viņu sazinoties dodas lielpilsētas virzienā. Mājas. Miegs. Smaids nepazūd.
Rīts, viņa pieceļas ar smaidu uz lūpām. Pāris sarakstes un lēmums doties uz lielpilsētu, lai satiktu draugus un noskatītos filmu. Ziņa viņam. Viņš atbild.
Vakars, viņa sēž Vērmaņdārzā ,ziņa, 10 minūtes un viņš jau sēž viņai blakus. Viņi smaida. Un tad, gluži kā filmās viņi devās uz vietējo cafe, lai iemalkotu ko nu kurš. Sarunas par visu, par mākslu, mūziku, sportu, ballītēm. Viņš apsolās vīnu apciemot tur - Jūrmalā. Viņš samaksā rēķinu un viņi dodas prom.. kur? tur, kur acis rāda! Viņš viņu uzaicina doties pie viņa, viņš tikko esot iekārtojis dzīvokli un vēl taču jāatrod īpašā bilde. Viņa piekrīt. Sarunas, smiekli, lifts, kas atgādina teksasas "rančo" bāru durvis, viņi ir klāt. Pēc pāris kopā pavadītām stundām, kad tiek izrunāts viss, kas vien uz mēles, viņa lūdz lai viņš viņu pavada līdz otrajām mājām. Viņš pasmaida.
Nakts. Rīga smaržo pēc klusuma un miera. Viņas soļi atbalsojās pret māju sienām. Viņi ir klāt. Satraukums, acu skatieni sadurās viens pret otru un vēl viens mirklis un viņi skūpstās. Sajūta tāda, it kā pasaules laiks ir apstājies. Apkārt dzirdamie cilvēku soļi liekas mazsvarīgi. Lai, jel! Viņi ar grūtībām atraujas viens no otra, gluži kā magnēts būtu viņus turējis cieši kopā.Atvadas. Atslēgas, durvis, viņa iekrīt gultā un nepārtraukti domā par to, cik gan dzīve ir skaista!
Rīts. Viņas tauriņi nespēj rimties ik mirkli atgādinot par savu klātbūtni. Viņa pasmaida un nodomā "Dzīvē taču mēdz notikt kā filmās, vai ne? " (:

3 komentāri:

  1. oho, ja nopietni, lasīju ierakstu ar milzu nepacietību līdz beigām.. Anet, man tiešām ir prieks! :) Atceroties visas kakas un, tu jau zini par ko iet runa, es priecājos :)

    AtbildētDzēst
  2. Ahh dudun ir tik patikami dzirdet,ka tev iet vnk lieliski un ka ir kads ar ko dalities :))
    Medz,medz :*
    Turies.

    AtbildētDzēst