svētdiena, 2010. gada 19. decembris

Cik savādi...



Sveiks, mans Ziemassvētku brīnum! Tas nekas, ka Tu esi kaut kur aizkavējies, zini, ka es vēljoprojām Tevi cītīgi gaidu un ticu, ka Tu ieradīsies arī manā sirsniņā, bet ja ne, tad man Tev jāatzīstās - es Tevi gaidu vairāk kā piparkūkas, puteni un mandarīnus (no kuriem man ir muļķīga alerģija!
Pēdējā laikā man nav gājis viegli.. esmu kritusi, cēlusies, tad atkal kritusi un, laikam, vēljoprojām krītu. Ir noticis tik daudz - esmu paspējusi vilties cilvēkos, naivi noticēt lietām , paspēju uztaisīt pārslodzi skolas lietās, saķert iesnas un iegūt recepti brillēm, jo redze arī vairs nav no tām spožākajām. Kāds man prasīja - "Kādēļ Anete šodien nesmaida?" Es spēju atbildēt tikai ar to, ka arī smaidīgajai anetei uznāk tādas dienas, kā šī, kurā nebūt negribas smaidīt, jo domas vedās tikai uz tiem notikumiem, kuri ir likuši vilties, pēdējā laikā.
Tādēļ, brīnum, Tu man ļoti esi vajadzīgs! Pie reizes atved man kādu, kurš prot tā smuki iekurināt kamīnu un pareizi sagatavot karstvīnu, lai ziemas vakari liktos mazliet īsāki un siltāki, nekā līdz šim!

Ar cieņu, Tava Anete!

2 komentāri:

  1. ++galvenais ir piecelties pēc kritieniem..Es arī šobrīd ar to cīnos.. pareizāk sakot ar savu motivāciju cīnos!
    Man dikti patīk tavi ieraksti! ;) Anete, smaidi!
    Lai Tev piepildās gaidītie brīnumi!

    AtbildētDzēst
  2. paaldies, Ieviņ :)
    Tev arī daudz daudz visu to labāko :)

    AtbildētDzēst