sestdiena, 2009. gada 28. novembris

Maar - Chocolate mp3.


esi sveicināts mans sen nesatiktais draugs :) atzīšos, ka esmu kļuvusi slinka un man nav spēka pārrakstīt to gari garo slimnieka dienasgrāmatu, kuru rakstīju atrodoties slimnīcā.. hmm.. un arī.. nezinu vai vispār būtu labi publicēt pāris lietas, ko tur esmu sarakstījusi- nevajag!
Nevajag - tik sen nedzirdēts vārds.. visu laiku tikai domās skan vajag, gribas, kā būtu.. hmm..
viela pārdomām :)
lai nu ko, bet esmu laimīga būt mājās.. protams, ka slimnīca jau arī nav nekāda drausmīgā vieta,
 bet nu tomēr - mājas ir un paliek mājas. :) 
atzīšos, ka lielākais prieks ir par to, ka varu jebkurā brīdī paķert savu tik ļoti veco un mīļo ģitāru
 un vienkārši nodoties mūzikai. JĀ!
tik ļoti šodien sagirbējās kaut ko šiet uzrakstīt.. anetei nepatīk klusēt (:
Runājot par klusumu.. pēdējā laikā tas mani apciemo itin bieži, arī morālā ateja ir sākusi nākt
 ciemos, bet nu - kā teica kāds cilvēks: "Nolaid ūdeni!"
atzīšos, ka to vēl neesmu iemācījusies darīt tā, lai pēctam ir pavisam labi! bet varbūt dažreiz 
arī nemaz nevajag pavisam labi..  hm.. vakar kaut kā iedomājos cik lieliski būtu ,ja būtu.. tā teikt - atļāvos pasapņot kā maza 
meitene.. 
un pirms došanās pie miera es mazliet aizdomājos un uzrakstīju pāris lirikas. vēl tikai jāpaņem
 rokās draudzene ģitāra un jāpieliek smuka melodija klāt :) lai top!
gribējās uzrakstīt kaut ko ziemīgu,jo es ļoti gribu piepildīt vienu jau sen cerētu lietu
 - Ziemassvētkos, kad visi mīļie apkārt - paņemt ģitāru un nospēlēt kaut ko no sevis :) 
zinu, ka to ļoti gribētu arī mans vectētiņš, jo viņš katru gadu liek cerības uz to, ka es padziedāšu
 viņa klātbūtnē, jo atzīšos, ka to nekad neesmu darījusi (neskaitot daudz baltu dieniņu kopā
 ar Reimaņkori :D)
tad nu šogad es to beidzot varētu izdarīt :)     
labi, es nu jau sāku aizrauties par daudz :D lai Tevi nenomāc lietainās dienas un lai sirds siltums ir Tevī:)
pietrūkst.

1 komentārs: